It’s All Fun & Games Until Somebody Breaks a Leg

Naktis ir dailes pilnas – dvēseles dejo un jaunība krāšļojās visās varavīksnes krāsās. Līdz tizlums, ne saukts, ne aicināts – nolemj pievienoties pasākumam, lai, tā starp citu, atgādinātu, cik tā izlaistā miesa ir trausla.

How-it-started

Sadzīviskā vienas personas traģēdija notika neilgu brīdi pēc tam, kad jaunības skurbuļa iedvesmota, nolēmu, ka šūpoles, kas atrodas 30 cm no zemes, nav bīstamas dzīvībai. Visticamāk, ja man būtu 12 gadi, es neko nebūtu salauzusi, bet, kā izrādās, tad inerce uz metāla šūpolēm sadragā ne tikai pašcieņas.

Pirmā klase, pirmais skūpsts, pirmais lūzums. Tas viss paliek mūžīgā atmiņā, bet, līdz tas noticis, tā pa īstam nevar aprakstīt sajūtas un to, kas sekos. Aizvadot ikdienu bez riska un ekstrēmām izklaidēm, lūzums ir pēdējā lieta, kas šķietami varētu piemeklēt. Tomēr šis notikums ir maģiska pieredze. Galu galā, līdz pat brīdim, kad tas noticis, nevienam tā pa īstam nav nojausmas, kā tad rīkoties lūzuma gadījumā un, ko sagaidīt pirms un pēc operācijas. Izņemot ārstus, bet viņi neskaitās.

Aprūpe pirms ārsta apmeklējuma

Pirmā lieta, ko nevajadzētu darīt, kad salauz potīti – smieties. Tas rada pārējiem biedriem nepareizu priekšstatu par notiekošo, un viņi tev visas nakts garumā stāstīs, cik ļoti tā ir izmežģīta, un satraukumam nav pamata – “ja tā būtu lauzta, tu zinātu”. Izcili, ja ir kur slāpēt neartikulētos vaidus (ideāli piemēroti tam ir vecmammas adītie vilnas cimdi), kamēr kāds kukaragās nes uz mājām. Taksis nav opcija, tu esi pelnījis ciest par savu vieglprātību, un nakts ir gara.

Ja neesi pārliecināts, kas īsti noticis, tad dodies uz traumpunktu, bet lielos vilcienos, steigai tāpat nav pamata – ja tā ir lauzta, tā būs lauzta arī rīt. Neizmanto Google palīdzību, kārtis vai blakus esošo viedokli, lai noteiktu diagnozi . Ja nedzirdēji dīvainas kaula lūzuma skaņas, un, vēlos norādīt, ka to patiešām var dzirdēt, tad iespējams tev paveicās, bet to tāpat uzzināsi tikai pēc rentgena un ārsta apmeklējuma.

Ibumetins, Ibuprofēns, Paracetamols, u.c. – izvēlies savu indi, un izbaudi 5 minūtes svētlaimes. Ar dievu, aknas.

Pēc tam nepieciešama elastīgā saite un lūgsnas. Turēt dvieli ar ledu uz lūzuma ir opcija, bet bez tā var iztikt, piedevām izjutu nepatīkamākas sajūtas ar aukstumu pie kājas, nekā bez. Iespējams, izmežģījumu gadījumā tas ir vēlams un patīkami, bet te ir jāskatās pēc personīgajām izjūtām, nevis tautas viedokļa. Pats galvenais – turēt kāju paaugstinātu, lai noņemtu uztūkumu un samazinātu sāpes.

Mediķi un Atklāsmes

Ja sēžot ārsta kabinetā, viņš klusēdams pagriež pret tevi monitoru, kur visā lepnībā gozējās tavs rentgena attēls, tad tā ir lauzta un ārsts vēlas, lai tu novērtē, ko tu pats sev esi nodarījis. Nemelo ārstam, par to, kā un cikos tas notika, ļauj viņam patīksmināties par situāciju. Sarunā ar ārstu operāciju vai uzzini, kur tev sniegs šo pakalpojumu. Nenokar galvu vairāk kā nepieciešams, lai pārvietotos – ģipsis un jauna elastīgā saite nāks komplektā.

Pārmaiņas pēc – piezvani radiem.

pashsaprotamak

Jo ziema ir sociāli pieņemamākais laiks, kad iegūt miesiskās traumas.

Operācijas diena

Ierodies slimnīcā izsalcis, izslāpis un nepārspīlējot ar somu saturu. Operācijas dienā nav atļauts ēst/dzert, tas nekas, ka operācijas laiks ir nenoteikts un medmāsa var jebkurā brīdī iestumt gultu un likt tev ietērpties vaļīgā halātiņā ar dekoltē, kuru apskaustu ikviena sarkanā paklāja lēdija.

Smaidi ārstiem, medmāsām un sanitāriem – viņi ir noguruši un, visticamāk, viena pensionāra attālumā, no pilnīgas ticības zaudēšanas cilvēcei. Izej pārbaudes, pirms operācijas ārstiem jāzina, vai tevi vispār var likt zem skalpeļa. Diemžēl, anestēzija ir skarbs pasākums, un divām, pavecāka gada gājuma sievietēm (ar īpaši kolorītu slimību vēsturi), operācijas tika atteiktas, jo tās būtu bīstamas dzīvībai.

Izlasi visu par narkozēm un to efektiem. Izbaudi ekskluzīvo braucienu uz gultas līdz operāciju zālei. Daži nakts uzdzīves mīlētāji tevi apskaustu par pēcefektiem, kas būs pēc anestēzijas. It sevišķi, ja nosaka spinālo/epidurālo anestēziju. Pirmkārt, tu būsi nomodā visu operācijas laiku (operācijas laikā varēsi vērot palagu), pirms tam mugurkaulā saņemot diženi raženas adatas dūrienu, kas patiesībā nesāp – jo būsim reāli, sāpes koncentrējušās tieši lūzuma punktā. Anestēzijas efekts sekos tūlītēji – siltums ķermeņa lejas daļā, tirpas un nespēja pakustināt kājas. Neuzdod liekus jautājumus un neuzstādi prasības, pirms un pēc tevis ir nākamie pacienti, kuri gaida rindā, piedevām, paturi svētā atmiņā, ka tavas izvēles tāpat ne pie kā laba nav novedušas. Tu neesi pirmais uzšķērstais šajās telpās, ķirurgs zina, ko dara un tev ir vienkārši jāļaujas notiekošajam ar mierpilnu un atvērtu dvēseli.

Operācija ilgst vidēji 30-60 minūtes, ja nav radušās pēkšņas komplikācijas. Šajā laikā vari izklaidēties klausoties savos sirdspukstos, kas piepilda visu telpu ar vienmērīgiem pīp-pīp-pīp. No sākuma neapzinājos, ka tie ir mani sirdspuksti un, tikai pēc pirmā neveiksmīgā katetras ievietošanas mēģinājuma, sadzirdēju īsu klusumu un neritmisku pīp-pīppīp–pīīp-pīp-pīp. Jāsaka, ka tā ir savdabīga pieredze, it sevišķi, ja absolūti viss ir miglains (operācijas laikā jāizņem lēcas) un neredzi cilvēku sejas vai apkārt notiekošo.

Sajūtas ir mazliet dīvainas: pirmo griezumu nevarēs just, tomēr vibrācijas no skrūvju ieurbšanas kaulā ies cauri visam ķermenim, piedevām, to pavadīs standarta urbja skaņa.

Šuvju uzlikšana bija jūtama, bet ne nepanesama.

Elpo dziļi un mierīgi (iesaku aizvērt acis un koncentrēties uz sirdspukstiem, nevis notiekošo) – galvenais, nenervozē pats un nesatrauc ārstus, pilnīgi un absolūti visi dzird tavu kardiogrammu. Neatminos, ka kāds būtu ar mani runājis operācijas laikā, bet pieļauju, ka tiku vērota.

Pēc operācijas noskaidro, kādas ir komplikācijas un kurš no mediķiem ir pats kaut ko salauzis. Vilies, jo mediķi ir apzinīgi.
SLIMNICA.png

Dzīve pēc operācijas 

1 diena

Aptuveni pēc 8-12 stundām atkal sajutīsi kājas un nojautīsi par sēžamvietas eksistenci (un jā, pēc operācijas viss ir absolūti nejūtīgs un nekustīgs), savukārt skrūves kājā tu jutīsi jau pēc pāris stundām. Visi teiks, lai bez kautrības lūdz pretsāpju zāles, bet centies izturēt, cik spēj – jo ātrāk pieradināsi sevi pie pretsāpju medikamentiem, jo mazāks būs efekts. Protams, protams, slimnīca ir ideāla vieta, kur izmēģināt dažādas narkotikas, bet vai vajag? Es neesmu pret medikamentiem, tie ir vajadzīgas un noteikti jālieto, kā ārsts izrakstījis, bet nepamatota un pārspīlēta to lietošana neko labu nesniegs organismam un atlabšanas procesam.

Sāpes ir norma, jo ātrāk pieradīsi, jo labāk. Kauls dzīst un iegriezums kājā arī nav nekāds ķirsis putukrējumā. Smadzenes satraukti signalizēs, ka kaut kas nav kārtībā, un sūtīs sāpju signālus, bet tas ir dabiski un panikai nav pamata. Protams, visi šie ieteikumi atceļas, ja ir komplikācijas, jo man nav ne jausmas, kas notiek tad. Mans vienīgais padoms – nedabū komplikācijas.

Nekas nav mainījies, trīsreiz dienā tev dos ekskluzīvu slimnīcas ēdienu, kas pagatavots ar mīlestību un sirds siltumu, neatņemama sastāvdaļa visām ēdienreizēm ir rupjmaizes un baltmaizes šķēle, uz kura novietots klasiskais klucītis sviesta. Slimnīca nemainīgi ir tā vieta, kur apzīmējums gastronomiskās izvirtības iegūst jaunu nozīmi.

2 diena

Visās palātās, kurās esmu bijusi, ir divas pamatsastāvdaļas – pulkstenis pie sienas un mirstoši cilvēki. Nevienā vietā šī mirstības apzināšanās nav tik spilgta un, tajā pašā laikā, ikdienišķa.

Ja liktenis būs vēlīgs, tu varēsi uzzināt visus dzīvesstāstus. Ja gadīsies kāds sklerozes pacients, tad divreiz. Gulēt vienā telpā ar svešiem cilvēkiem ir patiess izaicinājums – uztver to kā antropoloģisku pētījumu.

Ēdiens aizvien tiek pasniegts trīs reizes dienā. Rupjmaizes un baltmaizes krājumi – nebeidzami, tā pat kā tizlums, kura dēļ atrodies šajā situācijā.
Lēni aplaudē ikvienam, kurš tiek izrakstīts.

Ja pirmā diena likās mokoša, tad otrajā dienā tu sāc saprast, kādēļ ienākot palātā, persona, kas tur atradās pirms tevis, bija zaudējusi jebkādas emocijas. Tomēr, lai neaizmirstos sazāļoto sapņu pasaulē – tā katetra, kuru tev vēlīgi iebāza locītavā operācijas laikā, aizvien būs tur.

Katru rītu, tieši sešos, ienāks sanitāre, lai ieslēgtu gaismas. Un iedotu tableti. Un aizietu. Atstājot gaismas. Katru. Sasodītu. Rītu.

Atceries visas tās reizes, kad biji iedomājies sākt meditēt. Velti visas savas labās domas dzīšanas procesam.

Lai tiktu ārā no šejienes, tev vajadzēs pārliecināt ārstu, ka esi spējīgs sabiedrības loceklis, pat ja viens no taviem šobrīd ir ģipsī. Visu dziedē laiks, bet slimnīcā tas rit mokoši lēni.

Turpmākās nedēļas

Nedēļas laikā tev jābūt ārā no slimnīcas. Nokļūšana mājās ir maģija. Ja dzīvo trešajā stāvā, bez lifta – izsaku līdzjūtību un visdziļāko sapratni.

Atrasties guļus stāvoklī ar piepaceltu kāju ir turpmākā mēneša vienīgais saprātīgais plāns. Kruķi un/vai ratiņkrēsls palīdzēs nejusties traģiski nožēlojami, tādēļ izmanto iespējas īrēt šīs lietas.

Katru 2-3 dienu jānomaina plāksteris uz šuves. Pirmās nedēļas vislabāk to darīt mediķu uzraudzībā, lai noteiktu, vai lūzums/šuve dzīst pareizi un nav komplikāciju. Pēc tam, ja viss rit veiksmīgi, vari lūgt to darīt kādam drosmīgākam biedram, vai mācies akrobātiku un nomaini paša spēkiem. Ir divu tipu cilvēki – tie, kuri smērē ziedes dzīšanai, un tie, kuri ļauj rētai pašai dzīt, absolūti budiskā mierā. To, kas piemērotāks tev, redzēsi jau pēc 2 nedēļas.

Lūzums ik pa brīdim pulsēs, īdēs, vilks un sāpēs, un tas turpināsies līdz pat ~3 nedēļai. Un tas ir pavisam normāli. Nav normāli, ja tev iekaist brūce, vai sāp spēcīgāk, kā pirms operācijas. Iespējams, lūzums/operācija nav labākais, kas varētu notikt, bet tas viennozīmīgi iemāca saprast savu ķermeni un organisma signālus daudz labāk.

Kas palīdz?

  • Ciemiņi, kas reizumis apciemo, vai radi/draugi piezvana. Neizbēgami, ikviens uzdos vienu un to pašu jautājumu – kā tas gadījās? Aptuveni pēc desmitās reizes, sāksi samierināties ar to, kas noticis un, iespējams, iemācīsies sev piedot.
  • Vitamīni (C, B vitamīnu komplekss, Kalcijs, Magnijs, Omega3/Zivju eļļa).
  • Uzlīmes. Lai arī klasika būtu izdaiļot savu ģipsi ar reproduktīvajiem orgāniem, kas apvītas repa lirikām, atceries, ka tev pēc tam būs jāiet pie ārsta to noņemt, savukārt, ja tev ir noņemams ģipsis, kā man, tad tā nav īsti opcija.

Jo uzlīmes ir radītas 6 g.v. bērniem un pieaugšajiem ar lauztiem locekļiem.

gangztaz&nakljeiki

Nāc ar mani pakniksēt

YepVecums, tas skaistais laiks, kad visas atmiņas no 17 gadiem vairs nešķiet kā agonizējoša elle, vien izraisa vieglu smīnu lūpas kaktiņā. Protams, daži to sauks par sklerozes pirmo stadiju, bet centīsimies netiesāt laimīgos.

Tas notika vienā mirklī, kā to solījušas visas, cukurā vārtītās un eļļā ceptās, holivudas filmas. Mēs visi esam savā ziņā gājuši neskaitāmus ceļus un neceļus. Pārsvarā otro variantu, pārsvarā zem rumkolām, pārsvarā no bāra. Te gan jāsaka, ka tikai dažiem izdevies to darīt pirmdienas divpadsmitos dienā. Un tas ir viens no iemesliem, kādēļ pieaugot, bērnība šķiet daudz skaistāka.

Ja man būtu jānosauc lieta, kuras man pietrūkst visvairāk, tad tas noteikti ir maģiskais 2006.gads, kad ieejot draugos trijos naktī, vienmēr atradās vismaz viena pretējā dzimuma persona, kas nolēma apjautāties: “CaU. nEgULJaAS, jA?”.

Pirmo reizi biju kāzās, kurās svētotēvs nelūdza pamest sakrālās telpas. Galvenokārt, tāpēc, ka kāzas nenotika baznīcā, un tās nevadīja mācītājs. Šķiet, vēl vakardien spēlējām uz kaimiņienes nerviem mājas pagalmā, un tad bams, visi veci, visiem bērni. Tie, kuri īd par neskaitāmajām sīču bildēm, veči, pagaidiet mazliet, paies pārdesmit gadi un sāksies nākamais mūsu dzīves posms – bēru selfiji, laulību laušanas pārtiji un šikās botoksa bildes.

Vecums nāk neaicināts, kā Rīgas satiksmes kontolieris. Tomēr novecošanā ir arī pāris bonusi, kurus daži aizmirst pieminēt. Pirmkārt, var atkal nomainīt pasi, lai vēl uz desmit gadiem iesprūstu ar absolūti sliktāko ģīmi vienīgajos patiesi legālajos dokumentos, kuros pat miesīga māte nespēj sazīmēt līdzību ar savu atvasi. Otrkārt, pretstresa tabletes var iegādāties šķidrā veidā, un neviens pat neiedomāsies veltīt nosodošu skatienu.

Lai arī daudzi pieļauj, ka šo pusgadu pavadīju komas stāvoklī, vai arī biju ieslēgta kādā pagrabā Indijas ciemā, šujot Naik botas, nāksies gaviļniekus sarūgtināt. Patiesību sakot, biju nodevusies vienam no patīkamākajiem sporta veidiem mīļās tēvzemes ietvaros – no visas sirds atmetu roku, piedevām, darīju to ar abām pamīšus.

Labi, ka pastāv vecums, citādi sanāktu valdību vien vainot pie visām dzīves neražām. Pirms pāris mēnešiem šķita, ka man vairs nav ko teikt pasaulei, tādēļ es ļoti uzcītīgi klausījos un vēroju cilvēci. Un, ja pieteikoši ilgi skatās uz sabiedrību, tad var redzēt, kā sabiedrība skatās uz Kimas dibenu.

Savā brīvajā laikā daudz lasīju inteliģentus un izglītojošus izdevumus, kā “Ko ārsti tev nestāsta”, “Pavards” un “Vakara ziņas”. Katru dienu atklāju jaunas un jaunas lietas, par kurām visiem ir nospļauties. Bet hei, uzspļaut lietām ir vieglāk, ja tās ir drukātā versijā. Atlikušo laiku veltīju jaunu eksistenciālisma teoriju atklāšanai, pagaidām vienīgā ir “ja būtu peldriņķis – piepūstu”.

Un kad TU izlēmi, ka gribi būt heteroseksuāls?

Vai atceries mirkli, kad apzināti pieņēmi lēmumu «Jā, es būšu heteroseksuāls»? Būsim reāli, tu to neizvēlējies. Tu vienkārši biji tas, kas esi. Tas pats ir ar gejiem, lesbietēm un biseksuāļiem. Nav tā, ka šie cilvēki noteiktā vecumā uzraksta iesniegumu, lai saņemtu piekļuvi cita veida seksuālajai orientācijai. Tas ir tāpat, kā tev vai nu ir vasaras raibumi, vai nav.

Ik reiz, dzirdot kādu sakām, ka viņam ir «veca dvēsele» man gribas noglāstīt viņu galvu un čukstēt «nu, paskat, kāda tu unikāla sniegpārsliņa». Pēdējā laikā atzīt «Esmu gejs» ir tas pats, kas pirms pāris gadiem teikt «Bez glutēna, lūdzu», un kluba tualetē uzņemtie selfiji kļuvuši vērtīgāki par būšanu laimīgi izspūrušam draugu lokā.

Pasaule ir dīvaina vieta, bet kuram tad ir tiesības nolemt, kas ir pasistāk – pirms katras ēdienreizes sterilizēt dakšiņas verdošā ūdenī, vai diviem vīriešiem mīlēt vienam otru?

Esmu apmulsusi, kad sabiedrībā redzu divas meitenes sadevušās rokās. Tas rada tik daudz neksaidrību un jautājumu – vai kāda no viņām ir vājredzīga? Varbūt viena no viņām nodeva asinis un tagad jūtās vārga? Un, pats svarīgākais – precīzi cik vibratoru ir viņu seksa rotaļlietu kolekcijā?

Tajā pašā laikā, kad divas jumpravas mutējās pie bāra letes, man nav neviena jautājuma. Aptuveni 70% gadījumu tās ir divas jaunkundzes, kuras vēlas piesaistīt jaunekļu uzmanību ar savu slikto meiteņu attieksmi un visiem manāmo reibumu. Vai esmu kādreiz redzējusi svešus puišus skūpstāmies bārā? Nē. Ož pēc diskriminācijas. Divas daiļavas var laizīties publiskā vietā un visiem tas šķiet piemīlīgi, jo, būsim atklāti – porno filmas ir vienīgā mūsdienu propoganda. Lesbiskas attiecības izpauž vairāk maiguma un rotaļības, savukārt internetā ir masīvi daudz sliktu porno saitu, kuros divi vīrieši nezvērīgi ārda melnu dīvānu, pneimatiska āmura kustību amplitūdā.

Katrā kompānijā ir viens tas saldais pārītis, kas ierodoties ballītē apsēžas istabas centrā un konstanti pieskartas viens otram, skūpstās un mīlinās. Godīgi sakot, man vienalga kāda dzimuma pārstāvji, tracina pats fakts, ka šī mīlestība ir jāuzspiež arī tiem, kas atvilkušies, lai iedzertu aliņu un piesmēķētu virtuvi. Es jūtos neērti skatoties uz svešu cilvēku mīlestības izpausmēm, jo tam vajadzētu būt kam personiskam, tikai šiem diviem cilvēkiem vajadzētu izjust šo intīmo mirkli, nevis vēl padsmit ļaudīm, kuri spiesti būt liecinieki tam, kā divi apdzērušies mūlāpi viens otram apgramsta ģenitālijas. Tas ir līdzīgi, kā dažiem ar praidu, tikai šajā gadījumā heteroseksuāls pāris ir tas, kurš izsauc vēlmi aplieties ar svēto ūdeni un citēt bībeli.

«Man jau netraucē tas, ko tie pediņi dara mājās, zem segas» ir viens no homofobiskajiem uzskatiem, kas brīvi cirkulē sabiedrībā. Apsveicam, tev neinteresē, tomēr, vārds «pediņš» liecina, ka sirsniņa tuč-tuč sāp.

Jā, cilvēkam vajadzētu būt vienalga par to, cik liels ir kāda cita skapis vai daikts. Bet kā tad ir? Sabiedrībai netraucē tas, ka vidzemes tumšākajā nostūrī, kāda māsa un brālis ir uzsituši jau divus sīkos. Jo tas ir normāli – galvenais, ka vīrietis un sieviete, galvenais preambula un ģimeniskās vērtības. Bet divi vīrieši, kuri varētu būt kopā, nedod Dievs, apstiprināt attiecības ar parakstu uz dokumentiem – tas gan šķiet pretdabiski. Kāds būs piemērs bērniem? Pasargdievs?! Normāla ģimene ir lielākā vērtība, tas nekas, ka tētis sit mammu, kamēr abi nodzer bērnu naudu. Mūsu mazajā valstiņā ir tik daudz baisu un sliktu piemēru heteroseksuāļu ģimenēs, ka es neredzu, kāpēc gan homoseksuāļu pāriem liegt iespējas.

Šajā brīdī būs ļaužu pulks, kas kliegs: «Bet tie zilīši taču samaitā un izmanto mūsu puikas!» un «Ļaut homoseksuāļiem adoptēt ir kā uzdāvināt bērnu izvarotājam». Nē, tie ir pedofīli un aizdomīgi porno saiti, kas sabojā puikas – gejiem ir dziļi nospļauties par jūsu 12 gadīgo puišeli. Homoseksuāļi, tā pat kā heteroskesuāļi (un biseksuāļi) veido savas attiecības ar vienaudžiem, it sevišķi, kad runa ir par pubertāti un vēlāko posmu. Protams, gadās, kad 19 gadīgs jauneklis nolems labāk būt kopā ar 28 gadīgu vīrieti, nevis vienaudzi, kurš neatbilst viņa vīzijām par attiecībām, bet tas ne ar ko neatšķiras no 17 gadniecēm, kas ir kopā ar 50 gadīgu vīrieti. Man šķiet, ka tas ir viens no absurdākajiem pieņēmumiem, ka homoseksuāli cilvēki pievēršas bērnu izmantošanai. Tik pat absurdi, kā pateikt, ka visas mātes, kas baro zīdaini ar krūti, to dara tikai lai izjustu orgasmu.

Mani no sirds priecē visas tās dāmas, kuras apprec sevi, grāmatu plauktu vai keramikas kaķa figūriņas. Jo tas ir veselīgi. Tas ir labi. Piedevām, bonusa punkti par to, ka viņas nevairojas tālāk. Bet kādēļ gan man, vai kādai trīs bērnu mammai, būtu tiesības spriest par dāmas laimi? Vai tas, ka kaut kāda sieviete apprecēja sevi, tagad manai meitai liks atmest ar roku brūtgānu meklēšanai, mudinās nodarboties ar netiklo masturbāciju vai sākt krāt keramikas figūriņas? Kurš nolemj, ka viens drīkst mīlēt, bet citam ir «jāpatur savas novirzes» pie sevis? Visiem pienākas laime un mīlestība, izņemot TOS dažus, tiem pienākās tupēšana kaktā uz zirņiem. Lūk, tādēļ aseksuāļi izgriež pogas mums visiem – nerīko praidus un dzīvo mierā.

Seksualitāte nav lieta, kuru mēs izvēlamies dzīves laikā. Ir grūti izprast šo, ja esi piedzimis ar standarta orientāciju, jo šķiet, ka mēs visi sākam no vienas «normālās» starta pozīcijas. Tomēr, jo vairāk un detalizētāk izprotam seksualitāti, jo mazāk rodas šīs šaubas un dīvainie pieņēmumi. Sabiedrībai vajadzētu sākt raizēties par heteroseksuāļiem un viņu vājo izpratni par to, kas tie ir. Sieviete, savos zelta četrdesmit, uz dzemdību galda pajautā: «Vai nabiņa ilgi dzīs pēc tam, kad caur turieni būs izlīdis bērniņš?», tāpat kā kungi, kuri uzskata, ka sperma sastāv no siekalām. Nopietni. Un šādi cilvēki rāda ar pirkstiem un saka, kas ir slikts, kas labs, un kuros caurumos ir brīv’ un kuros ne.

Absolūti smieklīgi ir uzskatīt, ka ejot Igaunijas pēdās, un, ieviešot likumu par partnerattiecību reģistrēšanu, pēkšņi visi bariem nestos uz dzimtsarakstu nodaļām un geji rindām stāvētu savos gliteru uzvalkos.

Ja nu kāds nav ievērojis – neviens īsti negrib precēties, bet tai pašā laikā, liedz tiem, kas reāli grib parakstīt sakrālos papīrus nevis baltas kleitas un vecāku spiediena, bet gan nodokļu, likuma un tiesību dēļ.

Bailes no nesaprotamā ir dabiskas, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka pastāv mediķu un zinātnieku pētījumi un politiski korekti viedokļi, ne tikai tas ko teica vecāki. Cilvēce nekad nebūtu tikusi līdz kosmosa izpētei, ja cilvēki turpinātu spītīgi uzskatīt, ka zeme ir plakana un visiem, kuri tam nepiekrīt, jānocērt galva.

MELANHOLIJA UN CITAS PIEAUGUŠO PRIVILĒĢIJAS

8 VIENKĀRŠI SOĻI, KĀ IEGRIMT DEPRESIJĀ

  1. Ignorē savu organismu & ķermeni:

Neieklausies savā ķermenī. Ja esi noguris – neatpūties. Ja tev ir sistemātisks bezmiegs – pierodi pie tā. Ēd pārstrādātu un neveselīgu pārtiku, līdz cukura līmenis sasniedz stratosfēru. Ēd, kad esi stresā, piegāz sevi ar kofeīnu, kad nogursti, vēlams, to darīt 3 dienas no vietas. Tavs ķermenis tāpat ir tikai tava nogurušā prāta cietums.

  1. Ignorē savu iekšējo pasauli:

Izliecies, ka esi mehāniska būtne. Nedomā par visu to mēslu, kuru tu baro savai dvēselei, vienkārši ļauj tam visam filtrēties un uzskati, ka tevi neietekmē saldsērās mīlas dziesmas, bezjēdzīgi YouTube video, pretenciozas grāmatas un diskriminējošu uzskatu popularizējošas filmas. Tici, ka visi tiek galā, izņemot tevi. Tici visam, ko redzi romantiskās komēdijās. Tici reklāmām un televīzijas diktoriem. Skaties uz cilvēkiem sev apkārt un pieņem, ka viņi gan zina, ko dara ar savu dzīvi.

  1. Uzturi neiespējamus standartus pret sevi un citiem:

Kļūsti pārbijies no neveiksmēm tik ļoti, lai nekad neko neuzsāktu, jo tāpat zini, ka tas neizdosies. Ja uzsāc kaut ko, iegalvo sev, ka visam jābūt ar izcilāko vērtējumu un izgāšanās nav opcija. Vēl labāk, nepieļauj sev pat iespēju, ka varētu izgāzties, centies no visas sirds, pārdedz un piedzīvo neveiksmi, lai ienīstu par to sevi visu atlikušo dzīvi. Šausti sevi par to, ka nespēj saņemties neko izdarīt, jo pazudusi motivācija. Atrodot motivāciju, – samīdi to pašā saknē, uzspļauj un neatskaties.

  1. Nekad neraudi:

Nekad neizrādi vājumu. Neesi skumjš. Neraudi. Ja jūti, ka asaras laužās ārā, kļūsti nikns uz sevi par to, ka esi vājš. Sakopo visu atlikušo spēku, lai neizrādītu to, ka tev sāp. Pilnībā ignorē iemeslus, kādēļ tev sariesās asaras. Ja tomēr tev nākas veltīt pāris minūtes, lai apdomātu cēloņus, pārliecini sevi, ka tam tāpat nav nozīmes un tas noteikti ir stulbs iegansts, lai justos nelaimīgs. Vienmēr atceries, ka cietiem iet vēl sliktāk.

  1. Nekad neatvainojies:

Neatzīsti, ka esi kļūdījies. Atrodi attaisnojošus iemeslus savai uzvedībai. Ļauj pašaizsardzības sienai kļūt ar vien mājīgākai un drošākai. Izvairies no apkārtējo cilvēku mīlestības izpausmēm un nesniedz tās citiem – tā tu neapstiprināsi viņu aizdomas, ka esi cilvēks vai pieļauj kļūdas. Atgādini sev, ka viņi tiks tam pāri un turpini iesākto.

  1. Kļūsti cinisks:

Pierodi pie domas, ka cilvēki nemainās un dzīve ir viena liela bedre, kur visi savā starpā mētājas ar akmeņiem un pārstāj tikai tad, kad no tās jāizvelk nākamais līķis. Galvenais, izvairies no sāpēm – tas ir svarīgāk, nekā riskēt iemīlēties.

  1. Auklē aizvainojumu:

Vienmēr pieņem ļaunāko scenāriju, jo tieši tad nekas vairs nevarēs noiet greizi! Sagaidi ļaunāko no cilvēkiem. Ja jūties ignorēts, pārprasts vai kāds pasaka ko sliktu, pieņem, ka visi cilvēki tevi ienīst un tiem ir pretīgi uzturēties tavā sabiedrībā. Uzsāc ciklisku sevis ienīšanu, kamēr, paralēli tam, ienīsti visus pārējos.

  1. Dzīvo pagātnē:

Kamēr esi aizņemts, auklējot aizvainojumu, mēģini atcerēties visas tās reizes, kad esi bijis pievilts. Velti laiku pirms iemigšanas, lai atcerētos visus pazemojumus un izjustu kaunu par savām kļūdām. Pieņem striktas robežas, lai nekad neatklātu savas izjūtas un domas nevienam, jo neviens tevi tāpat nesapratīs. Izbaudi grimšanu patoloģiskā nostaļģijā.

Mēs, diemžēl, esam sniegpārsliņas:

Katram ir savs depresijas G-spots. Problēma ir tā, ka to zini tikai tu, un tikai tu vari atrisināt šo problēmu, tādēļ tu nolem par to klusēt, gaidot, ka tā pāries pati no sevis. Agri vai vēlu, tieši šis iemesls uzpeldēs rudenīgās svētdienās, lai sirsnīgi izjātu tavu garastāvokli. 

 

 

 

 

 

 

Nav vienas taktikas, kā to pārvarēt. Vienīgais ieteikums, ko es varētu sniegt ir – atrodi cilvēku, kas ir tik pat dīvains, cik tu. Neviens tevi nevarēs glābt, kamēr pats to nevēlēsies. Nav mazu vai lielu ciešanu, ir tikai tās, kuras tu paturi sevī. Un, būsim reāli, skumjas dvēselē ir kā nieze privātajās zonās – tas, ka cilvēks to neizrāda, nenozīmē, ka tās maģiski pazūd. 

Rotaļlaukums

Tas, kas kaut kur paslēpies.

Fredija Krūgera blogs

Cilvēkus var iedalīt divās kategorijās-tie, kuriem ir veselais saprāts un tie, kuri veido bezjēdzīgus blogus. Es ietilpstu otrajā kategorijā. Šis bezjēdzīgo vārdu kopums, jeb blogs ir subjektīvs un netiek galvots, ka tajā ir iespējams atrast jebkādas loģikas paliekas. Rakstu par lietām, kuras interesē, pat, ja tās līdz galam neizprotu.

kLab-rotrija

par un ap muzikālo pasauli un ne tikai.

loderiem.lv

loderēt ir forši!

Life

just another story

Live, Nerd, Repeat

Making life better through the perfect application of humor and nerdery