VESELĪGA K-POP DOZA – MŪZIKAS REFERĀTS #LATVIETĪTĪ

Tiem, kas nav pazīstami ar K-pop jeb Korejiešu mākslas augstumiem, es varu izteikt tikai skumju skaudību. Nē, līdzjūtības nebūs. Ja tu šo šobrīd lasi, tu esi to nopelnījis, un, pats vainīgs.

Iesākumam, par pašu K-pop, kas pēc būtības, līdzīgi, kā jebkurā kultūrā, neatspoguļo labāko, bet masas ir masas, mazais. Un, jāsaka, ka Korejiešu POP’s tiešām ir unikāls, tāpēc viņiem vienīgajiem ir priekšā K. Un visas tautas dzirdot vienu burtu uzreiz zina, kas tos sagaida. Nē, nav A-Popa ASV, nav Z-Popa Zviedrijai. Nav.

Mūsdienu K-pop elku kultūra aizsākās 1996. gadā ar puišu grupu H.O.T., kas pilnā nosaukumā kļūst ekstra mīlīgi “High-Five Of Teenagers”, un pirmais albums stabili dziedēja visu sākot no PMS līdz pat psihāko gangsteru sirdīm. Un kā ne, ja nosaukums ir “We Hate All Kind Of Violence“. Pēc šī boyband K-pop kļuva par subkultūru, kas ar katru gadu uzkrāja arvien milzīgākus pusaudžu un pieaugušo fanu barus. Starp citu, Back Street Boys arī dzima 1996. gadā, tā ka šis ir bijis varens gads visā pasaulē. Katram savus bekstrīboyz, yo.

Ja sākums bija ierasts deviņdesmitajiem, tad pa šiem 20 gadiem K-pop ir mainījis savas vērtības skalas, ņemot vērā, cik savdabīga zvaigžņu kultūra izveidojusies iekš Korejas.

Iemesls, kādēļ es minu slavenību pielūgšanu ir vienkāršs – tā nav vienkārša selfiju palūgšana uz ielas vai stalkošana instagramā. K-pop zvaigznes ir prece, burtiski. Privātā dzīve kā tāda viņiem neeksistē, un iztēlojies, kā tas ir 8 čaļu grupā noturēt nevainīgi smaidīgu seju visās intervijās, lai kāds viņu nenoraktu komentāros. Fani ir reāli apsēsti ar saviem elkiem un tas bieži robežojas ar reliģisku sektantismu. Lūk, tas ir norm spiediens.

Te nav nekādas bloody shoes un money moves, vai nedod dies’, vecim nav karsti — the thing goes skrrrra, pa pa ka ka ka — un, cik vien pop-sabiedrība ļaus, neviena stripīzdejotāja tik drīz nekļūs par K-pop zvaigzni, jo standarti ir abnormāli. Viss mainās un arī tas drīz pašķīdīs globalizācijas ietekmē, bet vismaz pagaidām, Korejā elks nav cilvēks, bet gan Ziemeļkorejas Kima klons.

Ok. Tagad, kad tā ķiršu bumba ir nost no sirds, varam ķerties klāt.

Kā jau nojaut un tava mamma neskaitāmus gadus pamatoti brīdināja – K-pop video raksturo daudzveidīgi audiovizuālie elementi un horeogrāfija, kas jāizpilda visiem reizē un sinhroni. Puišu grupas patiesībā ir ar plašu diapazonu, jebkura grupa var radīt gan vieglus meldiņus, gan atrādīt swaggerīti, vai nu aiziet reāli dziļi  un protams biš pa-sāpēt (par prieku visām fanēm un tad būt normāliem cukurpapiņiem par prieku meitenēm un piecdesmit-gadīgiem opjiem skolnieču kostīmos).

Bet, hei, kopš iznāca Despacito un pāršalca visus radio viļņus, neiztrūkst arī jaunas melodiskās vēsmas K-popā. Lūk, tā ir dziesma, kuru es gribētu klausīties jūlija vidū, braucot uz Jūrmalu, pārbāztā sabiedriskajā transportā.

Kas attiecas uz kopdarbiem, tad šis noteikti ir tā vērts, tīri no vizuālā – Triple H ir retums, kas atkāpies no ierastās horeogrāfijas sprosta, tiesa, ir maķenīt iepinušies indie šmindī un vardarbībā.

Dzirdu, dzirdu. Kāds jau bļauj, ka esmu izlaidusi dūdas. Lai arī dažiem ļaunākais murgs ir doma vien par iesprūšanu ar vairākām čikām rindā gaidot uz tualetēm, K-pop šo paranoju tikai pastiprinās. Nav par ko. Še.

Noteikti jāatzīmē, ka ne tikai puiši uzskata, ka viņi ir zebestākie. Es neiešu dziļāk tēmā “saldās maziņās”, jo reāli arī es nevaru dziesmu līdz galam noklausīties, ja tas cukurs aizlipina visas poras.

BET. Mazās šad tad mēdz noiet no ceļa, un tam ir radīts īpašs šovs – Unpretty Rapstar (kas ir meiteņu versija “Show Me The Money”) – iesaku nočekot, ja kādreiz interesē, kā Korejas dūdas dragā rindas un līmē rīmes. Man ir aizdomas, ka šitās ar šito kožās, jo pirmās ir vecāka kaluma Nikijas Mināžas, bet Yezi ir svaigs niknais skuķis rajonā.

Enīveizs, mēs no K-popa esam aizslīdējuši līdz K-rap, un, ja godīgi, tad korejiešiem tas sanāk afigenna, galvenokārt – valodas īpatnību dēļ.

Un, nedaudz no saldā ēdiena. Ja tas būtu jāraksturo kā viens pārtikas produkts, tad šis ir totāli riekstu, šokolāžu un sukāžu “Travel Mix”. Pēdējais pirms priekškara. Tā kā esmu sākusi krāt atsevišķā vācelītē visu šito piķi un zelta klučus, tad šos + citus video atradīsi šitenteniez.

LIKE AND SUBSCRIBE AND BUY ME A CAMARO AND TICKETS TO MARS

 

Advertisements

Un kad TU izlēmi, ka gribi būt heteroseksuāls?

Vai atceries mirkli, kad apzināti pieņēmi lēmumu «Jā, es būšu heteroseksuāls»? Būsim reāli, tu to neizvēlējies. Tu vienkārši biji tas, kas esi. Tas pats ir ar gejiem, lesbietēm un biseksuāļiem. Nav tā, ka šie cilvēki noteiktā vecumā uzraksta iesniegumu, lai saņemtu piekļuvi cita veida seksuālajai orientācijai. Tas ir tāpat, kā tev vai nu ir vasaras raibumi, vai nav.

Ik reiz, dzirdot kādu sakām, ka viņam ir «veca dvēsele» man gribas noglāstīt viņu galvu un čukstēt «nu, paskat, kāda tu unikāla sniegpārsliņa». Pēdējā laikā atzīt «Esmu gejs» ir tas pats, kas pirms pāris gadiem teikt «Bez glutēna, lūdzu», un kluba tualetē uzņemtie selfiji kļuvuši vērtīgāki par būšanu laimīgi izspūrušam draugu lokā.

Pasaule ir dīvaina vieta, bet kuram tad ir tiesības nolemt, kas ir pasistāk – pirms katras ēdienreizes sterilizēt dakšiņas verdošā ūdenī, vai diviem vīriešiem mīlēt vienam otru?

Esmu apmulsusi, kad sabiedrībā redzu divas meitenes sadevušās rokās. Tas rada tik daudz neksaidrību un jautājumu – vai kāda no viņām ir vājredzīga? Varbūt viena no viņām nodeva asinis un tagad jūtās vārga? Un, pats svarīgākais – precīzi cik vibratoru ir viņu seksa rotaļlietu kolekcijā?

Tajā pašā laikā, kad divas jumpravas mutējās pie bāra letes, man nav neviena jautājuma. Aptuveni 70% gadījumu tās ir divas jaunkundzes, kuras vēlas piesaistīt jaunekļu uzmanību ar savu slikto meiteņu attieksmi un visiem manāmo reibumu. Vai esmu kādreiz redzējusi svešus puišus skūpstāmies bārā? Nē. Ož pēc diskriminācijas. Divas daiļavas var laizīties publiskā vietā un visiem tas šķiet piemīlīgi, jo, būsim atklāti – porno filmas ir vienīgā mūsdienu propoganda. Lesbiskas attiecības izpauž vairāk maiguma un rotaļības, savukārt internetā ir masīvi daudz sliktu porno saitu, kuros divi vīrieši nezvērīgi ārda melnu dīvānu, pneimatiska āmura kustību amplitūdā.

Katrā kompānijā ir viens tas saldais pārītis, kas ierodoties ballītē apsēžas istabas centrā un konstanti pieskartas viens otram, skūpstās un mīlinās. Godīgi sakot, man vienalga kāda dzimuma pārstāvji, tracina pats fakts, ka šī mīlestība ir jāuzspiež arī tiem, kas atvilkušies, lai iedzertu aliņu un piesmēķētu virtuvi. Es jūtos neērti skatoties uz svešu cilvēku mīlestības izpausmēm, jo tam vajadzētu būt kam personiskam, tikai šiem diviem cilvēkiem vajadzētu izjust šo intīmo mirkli, nevis vēl padsmit ļaudīm, kuri spiesti būt liecinieki tam, kā divi apdzērušies mūlāpi viens otram apgramsta ģenitālijas. Tas ir līdzīgi, kā dažiem ar praidu, tikai šajā gadījumā heteroseksuāls pāris ir tas, kurš izsauc vēlmi aplieties ar svēto ūdeni un citēt bībeli.

«Man jau netraucē tas, ko tie pediņi dara mājās, zem segas» ir viens no homofobiskajiem uzskatiem, kas brīvi cirkulē sabiedrībā. Apsveicam, tev neinteresē, tomēr, vārds «pediņš» liecina, ka sirsniņa tuč-tuč sāp.

Jā, cilvēkam vajadzētu būt vienalga par to, cik liels ir kāda cita skapis vai daikts. Bet kā tad ir? Sabiedrībai netraucē tas, ka vidzemes tumšākajā nostūrī, kāda māsa un brālis ir uzsituši jau divus sīkos. Jo tas ir normāli – galvenais, ka vīrietis un sieviete, galvenais preambula un ģimeniskās vērtības. Bet divi vīrieši, kuri varētu būt kopā, nedod Dievs, apstiprināt attiecības ar parakstu uz dokumentiem – tas gan šķiet pretdabiski. Kāds būs piemērs bērniem? Pasargdievs?! Normāla ģimene ir lielākā vērtība, tas nekas, ka tētis sit mammu, kamēr abi nodzer bērnu naudu. Mūsu mazajā valstiņā ir tik daudz baisu un sliktu piemēru heteroseksuāļu ģimenēs, ka es neredzu, kāpēc gan homoseksuāļu pāriem liegt iespējas.

Šajā brīdī būs ļaužu pulks, kas kliegs: «Bet tie zilīši taču samaitā un izmanto mūsu puikas!» un «Ļaut homoseksuāļiem adoptēt ir kā uzdāvināt bērnu izvarotājam». Nē, tie ir pedofīli un aizdomīgi porno saiti, kas sabojā puikas – gejiem ir dziļi nospļauties par jūsu 12 gadīgo puišeli. Homoseksuāļi, tā pat kā heteroskesuāļi (un biseksuāļi) veido savas attiecības ar vienaudžiem, it sevišķi, kad runa ir par pubertāti un vēlāko posmu. Protams, gadās, kad 19 gadīgs jauneklis nolems labāk būt kopā ar 28 gadīgu vīrieti, nevis vienaudzi, kurš neatbilst viņa vīzijām par attiecībām, bet tas ne ar ko neatšķiras no 17 gadniecēm, kas ir kopā ar 50 gadīgu vīrieti. Man šķiet, ka tas ir viens no absurdākajiem pieņēmumiem, ka homoseksuāli cilvēki pievēršas bērnu izmantošanai. Tik pat absurdi, kā pateikt, ka visas mātes, kas baro zīdaini ar krūti, to dara tikai lai izjustu orgasmu.

Mani no sirds priecē visas tās dāmas, kuras apprec sevi, grāmatu plauktu vai keramikas kaķa figūriņas. Jo tas ir veselīgi. Tas ir labi. Piedevām, bonusa punkti par to, ka viņas nevairojas tālāk. Bet kādēļ gan man, vai kādai trīs bērnu mammai, būtu tiesības spriest par dāmas laimi? Vai tas, ka kaut kāda sieviete apprecēja sevi, tagad manai meitai liks atmest ar roku brūtgānu meklēšanai, mudinās nodarboties ar netiklo masturbāciju vai sākt krāt keramikas figūriņas? Kurš nolemj, ka viens drīkst mīlēt, bet citam ir «jāpatur savas novirzes» pie sevis? Visiem pienākas laime un mīlestība, izņemot TOS dažus, tiem pienākās tupēšana kaktā uz zirņiem. Lūk, tādēļ aseksuāļi izgriež pogas mums visiem – nerīko praidus un dzīvo mierā.

Seksualitāte nav lieta, kuru mēs izvēlamies dzīves laikā. Ir grūti izprast šo, ja esi piedzimis ar standarta orientāciju, jo šķiet, ka mēs visi sākam no vienas «normālās» starta pozīcijas. Tomēr, jo vairāk un detalizētāk izprotam seksualitāti, jo mazāk rodas šīs šaubas un dīvainie pieņēmumi. Sabiedrībai vajadzētu sākt raizēties par heteroseksuāļiem un viņu vājo izpratni par to, kas tie ir. Sieviete, savos zelta četrdesmit, uz dzemdību galda pajautā: «Vai nabiņa ilgi dzīs pēc tam, kad caur turieni būs izlīdis bērniņš?», tāpat kā kungi, kuri uzskata, ka sperma sastāv no siekalām. Nopietni. Un šādi cilvēki rāda ar pirkstiem un saka, kas ir slikts, kas labs, un kuros caurumos ir brīv’ un kuros ne.

Absolūti smieklīgi ir uzskatīt, ka ejot Igaunijas pēdās, un, ieviešot likumu par partnerattiecību reģistrēšanu, pēkšņi visi bariem nestos uz dzimtsarakstu nodaļām un geji rindām stāvētu savos gliteru uzvalkos.

Ja nu kāds nav ievērojis – neviens īsti negrib precēties, bet tai pašā laikā, liedz tiem, kas reāli grib parakstīt sakrālos papīrus nevis baltas kleitas un vecāku spiediena, bet gan nodokļu, likuma un tiesību dēļ.

Bailes no nesaprotamā ir dabiskas, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka pastāv mediķu un zinātnieku pētījumi un politiski korekti viedokļi, ne tikai tas ko teica vecāki. Cilvēce nekad nebūtu tikusi līdz kosmosa izpētei, ja cilvēki turpinātu spītīgi uzskatīt, ka zeme ir plakana un visiem, kuri tam nepiekrīt, jānocērt galva.

MAZĀ, ČILL, ES TAČU IZVILKŠU

Pēc visnotaļ mākslinieciskās videofilmiņas iznākšanas par prezervatīvu lietošanu, mazliet apmulsu. Nav tā, ka jaunieši nezinātu, ka prezervatīvi eksistē un kam viņi izmantojami. Viņiem trūkst vietu, kur diskrēti iegādāties šo «pirmās nepieciešamības preci».

Jā, organizācijas velta līdzekļus un laiku, lai sagatavotu un apkopotu informāciju, kas pieejama jauniešiem. Nu, piemēram, http://www.papardeszieds.lv/attachments/004_kontracepcija_lv.pdf.

Bet, kāda velna pēc, lai 15 gadnieks būtu apbērts ar 20 kontracepcijas līdzekļiem, kas ietver abu dzimumu sterilizāciju? Neviens no pārējiem kontracepcijas līdzekļiem, izņemot prezervatīvus, jauniešiem nav brīvi pieejams. Iet pie ginekoloģes, lai ievietotu riņķīti? Tas nav lēts prieks. Un es pat kā pieaugusi sieviete apšaubu, ka vēlētos iegrūst sevī spirāles, vai rīt tabletes, izjaucot hormonālo darbību.

Tātad, pēc dotās informācijas – vīriešu prezervatīvu efektivitāte: 93%. Savukārt, šis ir vienkārši skaisti:

blablabla90%!

KĀDĒĻ šo aizvien kultivē pie kontracepcijas metodēm jauniešiem? 90% efektīva, tas ir viss, ko tas 15 gadnieks izlasīja. Ja pareizi dara, tad takš nekas nenotiek. Un tā tā sēkla sējas tajā vējā. Paga, stop, stop, tur ir vēl kontracepcija – plāksteris, kuru jāuzlīmē uz augšdelma (piemēram), tā lepni 3 nedēļas mēnesī rādot visiem klases biedriem, ka esi kļuvis par pilnvērtīgu sabiedrības locekli. Blakusefekti: stipra asiņošana, galvassāpes un ādas iekaisums. Plāksterim es neuzticētu pat savu nikotīna atkarību, kur nu pret-apaugļošanos.

Tai pašā laikā, prezervatīvi ir viss, kas jaunietim ir nepieciešams. Sargājot sevi, tu sargāsi otru. Un, Dieva dēļ, ja tu saķer kaut ko, pārguļot ar svešu cilvēku, apzināti neizmantojot prezervatīvus, tad tu esi to nopelnījis. Nopietni. Piekriti – iekriti. Un visi slimnīcā tiešām uz tevi skatīsies kā uz trešās pasaules valsts piederīgo, kas pirmo reizi tiek iepzīstināts ar gumiju. Eksistē vārds «nē», kuru vairumam meiteņu vajadzētu daudz un pacietīgi trenēties izrunāt.

Turpināt lasīt

Ja gulta būtu svētnīca – minets būtu tēvreize

Nodarboties ar seksu nav talants, ko ieliek šūpulī, tā ir māksla, kura ir jāizkopj, jāpielāgojās un jāmācās kopā ar partneri. Tiem, kas saka, ka sekss ir plūstoša upe un tam tikai jāļaujās, lūgšu aizdomāties, kā ir tad, kad pirmo reizi kāds piesēstas pie klavierēm nepazīstot notis. Tas nav skaņdarbs, tas ir ārprāts un izmisums kaimiņiem.no sirds

Ja tava sieviete nav īsti izteikusies negatīvi par orālo seksu, bet arī iniciatīva nav manīta, tad atliek trīs iespējas: mest mieru, mīlēt kāda ir, vai iemācīt viņu mīlēt minetus. Ceturtā opcija ir uzreiz noskatīt meiteni, kura nēsā matu gumiju ap roku.

Lielākoties kunilingu vīrieši veic, kā stratēģisku darbību pirms seksa, priekšspēles ietvaros vai taktisku iziešanu no situācijas, lai ļautu sev mazliet ievilkt elpu, pirms lielā fināla. To, kādēļ sievietes vec minetus zinātnieki nav paskaidrojuši, jo tam neesot „nepieciešamības funkcijas”, kā tas ir kunilinga gadījumā.

Toties attiecību speciālists J. Vailders precīzi spējis definēt noklusēto: „Sieviete, tu nesniedz minetu ar muti, bet gan sirdi”. Tas ir galvenais mineta uzdevums – likt vīrietim justies mīlētam. Nē, tavi gaļas pīrādziņi liks justies viņam paēdušam, nevis iekārotam.

Turpināt lasīt

Rotaļlaukums

Tas, kas kaut kur paslēpies.

Fredija Krūgera blogs

Cilvēkus var iedalīt divās kategorijās-tie, kuriem ir veselais saprāts un tie, kuri veido bezjēdzīgus blogus. Es ietilpstu otrajā kategorijā. Šis bezjēdzīgo vārdu kopums, jeb blogs ir subjektīvs un netiek galvots, ka tajā ir iespējams atrast jebkādas loģikas paliekas. Rakstu par lietām, kuras interesē, pat, ja tās līdz galam neizprotu.

kLab-rotrija

par un ap muzikālo pasauli un ne tikai.

loderiem.lv

loderēt ir forši!

Life

just another story

Live, Nerd, Repeat

Making life better through the perfect application of humor and nerdery