Monthly Archives: janvāris 2012

Par papirosiem un oglēm

Tik bieži uzdotais jautājums – kādēļ tu smēķē? – mani biežāk uzrunā esot vienai pie pelnu trauka, ne draugu lokā, kur esmu viena no retajiem, kas patērē cigaretes un elpas vilcienus.

Es nesmēķēju no padsmit gadiem, man nav radies pieradums no tīņu laikiem, kad tas bija modē, tad atkal nebija un, nu jau cigaretes atkarībās pārsit citas vielas un lietas, ar ko ne tikai piedūmot, bet arī pieliet sevi.

Man nepatīk smēķēt uz ietvēm, kur ir mazi bērni, vai vietās, kur stāv daudz cilvēku, es tos apeju, turot piepūstus vaigus ar aizturētu elpu, vai nometu cigareti, ja redzu, ka kādam tas uzkrītoši varētu traucēt, jo man rūp tas, vai es neesmu traucēklis, jo mans lēmums smēķēt nav kā sods viņiem, un tam tā nekad nevajadzētu būt. Varbūt šī apziņa pietrūkst kādam citam smēķētājam, bet tā jau ir katra iekšējās kultūras problēma.

Kā tas sākās? Tas bija apzināts mirklis, es dievināju papirosa degošo skaņu, kad naktīs sēdēju atvērtā logā, vēsajās vasarās. Tas notika pirms pāris gadiem.

Aizvien, laikam ejot, man nav neviena ārēja iemesla tik prasīgai vēlmei iet un sevi pamazām pārvērst par pelnu kaudzi uz piesnigušās ietves. Tik vien kā dūmu mutulis, kas ik reizi manās acīs pārtop par citādāka veidola zvēru un nezvēru pār manām lūpām, pārslīdot šaurā strēlē. Turpināt lasīt

Advertisements

Drošības jostas un citi veiksmes stāsti

Kad man bija 17 gadi, un pie manis pārnakšņoja draugs, mamma pametot istabu noteica: nekādu seksu, bērni. Tai vakarā es iemācījos feispalmot paralēli ar abām rokām, murminot dieva vārdus par to, kā es mīlu savu ģimeni, valsti un dzimstības rādītājus.
Negrimšu nostaļģiskās atmiņās par laikiem, kad tetris bija tik pat augstā vērtē cik žiletons, un gaisā virmoja nostāsti, ka deviņdesmitā gadā „Zīlīte” bijusi pirmais rebel žurnāls, kas jauniešiem atklāja jaunu pasauli, parādot kailo patiesību (burtiski).

KĀ NEUZKRĪTOŠI NOPIRKT PREZERVATĪVU 2011 edition

Situācija: Tu aizej uz randiņu un labi zini, ka tev potenciāli būs sekss, un viņa jau ir izteikusi pietiekoši nepārprotamus mājienus, ka TIEŠĀM varētu būt, vai vismaz ļaus tev mēģināt. Tu mazliet aizkavējies dodoties uz randiņu, un tev nepietika laika, lai ieietu nopirkt prezervatīvus. Jūs dodieties mājās, situācija kļūst ar vien saspringtāka ne tikai tavās biksēs, bet arī situācijā ar nepieciešamā atribūta iztrūkumu.
Pa ceļam uz mājām ir vairākas iespējas: Turpināt lasīt

Skeptiķu sanākšana

Vakar norisinājās SkeptiCafe pirmais pasākums tik plašai publikai, kur iemaldījās arī tādi, kas tā pat kā es nebija rūdīti zinātniskā skepticisma rindu papildinātāji, tomēr, tas nemaina faktu, ka domāšanu mēs piekopjam ik viens, (vairāk vai mazāk). Atgādināšu, ka šajā gadījumā domāšana ir traktēta, kā manipulācija ar informāciju.

Nevienam neinteresēs garš atstāsts.

Šoreiz ar ierobežotu sarkasmu mēģināšu atstāstīt vakarnakts notikumus. Un āderes vien zina, cik man tas ir grūti.

Mani vakar tas ieinteresēja – uzzināt, kas tad ir skeptiskā domāšana, kāpēc tas ir veselīgi un kad pie joda beidzot beigsies trādirīdis ap pasaules galu.

Vispirms, tiem, kam šī tēma nav tā tuvākā, pateikšu priekšā, ka zinātniskie skeptiķi ir tie, kuri izmanto kritisko domāšanu apstrādājot iegūto informāciju un faktus, tā rezultātā nonāk līdz pamatotam slēdzienam vai risinājumam. Atzīmēšu, ka tas nav ikdienišķais skeptiķis, kurš noskatoties laika ziņas nošūpo galvu un pasaka, ka tās ir muļķības, zinātniskie skeptiķi visticamāk piesēstos pie datora, atvērtu pārdesmit mājas lapas, pieslēgtos kādam NASA pavadonim un pārliecinātos, vai tas tiešām ir muļķības.

Tātad, tā bija mana pirmā reize, kad es atrados skeptiķu ieskauta, man iepretim sēdēja jauneklis, kam bija tikai 16 gadi, paralēli pie galdiņa bija Jurģis, kas ir topošs fiziķis, un arī dzan izsens skeptiķis, jo tas būtu savādi būt fiziķim, un nebūt kritiski domājošam, pēc piecām minūtēm pieslēdzās vēl kāds pieklājīgs jauneklis.

Ar mazu nokavēšanos, kas man, sēžot pie galdiņa, kurš atradās visneveiksmīgākajā vietā no gaisa un cilvēku plūsmas viedokļa, bet labākajā no skatu punkta, jau bija mokoši ilgs, sākās pirmā daļa. Turpināt lasīt

Advertisements
BUFETE

Gāzes un nogāzes. Abas vajag.

Rotaļlaukums

Tas, kas kaut kur paslēpies.

Fredija Krūgera blogs

Cilvēkus var iedalīt divās kategorijās-tie, kuriem ir veselais saprāts un tie, kuri veido bezjēdzīgus blogus. Es ietilpstu otrajā kategorijā. Šis bezjēdzīgo vārdu kopums, jeb blogs ir subjektīvs un netiek galvots, ka tajā ir iespējams atrast jebkādas loģikas paliekas. Rakstu par lietām, kuras interesē, pat, ja tās līdz galam neizprotu.

kLab-rotrija

par un ap muzikālo pasauli un ne tikai.

loderiem.lv

loderēt ir forši!

Life

just another story

Live, Nerd, Repeat

Making life better through the perfect application of humor and nerdery

%d bloggers like this: