Skeptiķu sanākšana

Vakar norisinājās SkeptiCafe pirmais pasākums tik plašai publikai, kur iemaldījās arī tādi, kas tā pat kā es nebija rūdīti zinātniskā skepticisma rindu papildinātāji, tomēr, tas nemaina faktu, ka domāšanu mēs piekopjam ik viens, (vairāk vai mazāk). Atgādināšu, ka šajā gadījumā domāšana ir traktēta, kā manipulācija ar informāciju.

Nevienam neinteresēs garš atstāsts.

Šoreiz ar ierobežotu sarkasmu mēģināšu atstāstīt vakarnakts notikumus. Un āderes vien zina, cik man tas ir grūti.

Mani vakar tas ieinteresēja – uzzināt, kas tad ir skeptiskā domāšana, kāpēc tas ir veselīgi un kad pie joda beidzot beigsies trādirīdis ap pasaules galu.

Vispirms, tiem, kam šī tēma nav tā tuvākā, pateikšu priekšā, ka zinātniskie skeptiķi ir tie, kuri izmanto kritisko domāšanu apstrādājot iegūto informāciju un faktus, tā rezultātā nonāk līdz pamatotam slēdzienam vai risinājumam. Atzīmēšu, ka tas nav ikdienišķais skeptiķis, kurš noskatoties laika ziņas nošūpo galvu un pasaka, ka tās ir muļķības, zinātniskie skeptiķi visticamāk piesēstos pie datora, atvērtu pārdesmit mājas lapas, pieslēgtos kādam NASA pavadonim un pārliecinātos, vai tas tiešām ir muļķības.

Tātad, tā bija mana pirmā reize, kad es atrados skeptiķu ieskauta, man iepretim sēdēja jauneklis, kam bija tikai 16 gadi, paralēli pie galdiņa bija Jurģis, kas ir topošs fiziķis, un arī dzan izsens skeptiķis, jo tas būtu savādi būt fiziķim, un nebūt kritiski domājošam, pēc piecām minūtēm pieslēdzās vēl kāds pieklājīgs jauneklis.

Ar mazu nokavēšanos, kas man, sēžot pie galdiņa, kurš atradās visneveiksmīgākajā vietā no gaisa un cilvēku plūsmas viedokļa, bet labākajā no skatu punkta, jau bija mokoši ilgs, sākās pirmā daļa.

Pirmo daļu vadīja divi pārstāvji, kas savu pasniegšanas manieri bija pieslīpējuši līdz maza skeča līmenim, un tas tā arī iesēdās apziņā, varbūt nepārliecināja kopējā saspēle, varbūt vienkārši priekšā stāvošie izjauca dabisko līdzsvaru starp redzamo un dzirdamo. Lai vai kā, prezentācijas laikā tika apskatītas dažādas tautā sauktās “nejēdzības”, kā, piemēram, āderes, rīkstniecība, dažādi alternatīvo medicīnu paveidi, zintniecība, kā arī astrolgi un pamats uz kā balstās horoskopu izveide žurnālos. Tas protams nebija viss, bet ar šo pietiks, lai jums būtu aptuvena nojausma par notikušo. Vabūt es biju gaidījusi mazliet ko detalizētāku, jo ar pusstundu šķita par maz, un ar to – par maz, es domāju tieši zinātnisko pamatojumu, bet tik īsā laika sprīdī nav iespējams pārrunāt tēmas un pamatot, atstājot šo “pamatojuma” daļu uz diskusiju laiku. Kopsummā runājot – bija pietiekoši interesanti, lai nepieceltos un demonstratīvi nepamestu skatītāju rindas, un jā, tas man kā pataloģiskam kritiķim reizēm ir grūti. Tomēr tas bija tā vērts, tika demonstrētas rīkstis, kā arī izrunāts pats āderu fenomens, tiesa, tikai lai pateiktu, ka tās ir muļķības, uh, gribējās man kā pērkoņtēva pielūdzēju pēctecim tomēr mazliet pamatojumu, kaut vienu, kaut ne zinātniski vispasaules atzītu patiesību (minot piemērus, ko cilvēki pētot ir atklājuši, ne tikai to, ka rīstes griezšanās ir motoriskas rokas kustības), lai vismaz būtu iedvesma sākt raksties piemājas dārziņā, un pārbaudīt, kas tad pie joda tas ir. Nebija. Vīlos. Sāp sirds.

Pasaules gala tēma arī tika apskatīta, šoreiz lieliski iederējās humors, kas tika pievienots. Maiju kalendārs, dažādas komētas, planētas, valsts sazvērestības noklusējot un citas lietas, kas standarta tekstā parādās ik viena “the end is near” bļāvēja uzrunā no ietves malas. Protams, nobriedušākā cilvēkā bija vairāk informācijas, kas radīja sajūtu, ka gan jau zina par ko runā. Bez sarkasma, šis bija patīkams veids kā noklausīties jaunākajos “atmaskojumos”, dzirdēt pāris interesantus faktus un izbaudīt divas stundas starp cilvēkiem, kas arī skeptiski skatās uz pasaulē notiekošo.

Tikai atšķirība starp mani un zinātniskajiem skeptiķiem ir tāda, ka es bez zinātniskā materiāla izlasīšanas mēdzu nospļauties un pateikt, ka tās ir muļķības, tiesa, viss mainās mirklī, kad vienkārša saruna pāriet cīņā par “pareizākās” idejas sludināšanu, vai nedod dievs – internetos kādam nav taisnība, tad es pieslēdzos vispārējajiem informācijas avotiem, atveru visas čakras un uzsūcu apgaismi no juniversa.

Ar sveicieniem un cerībām, ka nākamās reizes būs vēl vērtīgākas,

Kate un bībeles pulciņš.

P.S. tomēr es nespētu kļūt par pilnvērtīgu skeptiķu biedru, jo daudzas viņu apšaubītās idejas un pamatojumi man liek būt skeptiskai arī pret tiem. Sceptic cat demands proof again.

 

One thought on “Skeptiķu sanākšana

  1. otto says:

    “uh, gribējās man kā pērkoņtēva pielūdzēju pēctecim tomēr mazliet pamatojumu, kaut vienu, kaut ne zinātniski vispasaules atzītu patiesību”

    Haaa… Rakos interneta ārēs, kā reiz par āderēm un uzrakos tavam blogam…🙂

    Arī es, kā pērkoņtēva pielūdzēju pēctecis, esmu samērā pārliecināts(nu tā par 99%), ka mūsu senči ar tādām muļķībām, kā āderes, enerģētisko lauku fenomeni u.c. nenodarbojās- viņiem bija daudz pragmātiskāka pieeja…

    Piemēram āderu meklēšana vispār ir parādījusies samērā nesenā vesturē… Mūsu senči par tādām muļķībām visticamāk nekā nezināja…

    Pārliecināja mani viena rīksnieka pārmērītā Āraišu ezerpils rekonstrukcija, kur viss esot sacelts vadoties no āderēm… Tikai kad pēdējo reizi, kad biju Āraišu ezerpilī, turienes gids teica, ka rekonstrukcija gan īsti neatrodoties oriģinālajā vietā…🙂 Un rekonstruējot celtnes, nu neviens nav āderes mērījis…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Rotaļlaukums

Tas, kas kaut kur paslēpies.

Fredija Krūgera blogs

Cilvēkus var iedalīt divās kategorijās-tie, kuriem ir veselais saprāts un tie, kuri veido bezjēdzīgus blogus. Es ietilpstu otrajā kategorijā. Šis bezjēdzīgo vārdu kopums, jeb blogs ir subjektīvs un netiek galvots, ka tajā ir iespējams atrast jebkādas loģikas paliekas. Rakstu par lietām, kuras interesē, pat, ja tās līdz galam neizprotu.

kLab-rotrija

par un ap muzikālo pasauli un ne tikai.

loderiem.lv

loderēt ir forši!

Life

just another story

Live, Nerd, Repeat

Making life better through the perfect application of humor and nerdery

%d bloggers like this: