Par papirosiem un oglēm

Tik bieži uzdotais jautājums – kādēļ tu smēķē? – mani biežāk uzrunā esot vienai pie pelnu trauka, ne draugu lokā, kur esmu viena no retajiem, kas patērē cigaretes un elpas vilcienus.

Es nesmēķēju no padsmit gadiem, man nav radies pieradums no tīņu laikiem, kad tas bija modē, tad atkal nebija un, nu jau cigaretes atkarībās pārsit citas vielas un lietas, ar ko ne tikai piedūmot, bet arī pieliet sevi.

Man nepatīk smēķēt uz ietvēm, kur ir mazi bērni, vai vietās, kur stāv daudz cilvēku, es tos apeju, turot piepūstus vaigus ar aizturētu elpu, vai nometu cigareti, ja redzu, ka kādam tas uzkrītoši varētu traucēt, jo man rūp tas, vai es neesmu traucēklis, jo mans lēmums smēķēt nav kā sods viņiem, un tam tā nekad nevajadzētu būt. Varbūt šī apziņa pietrūkst kādam citam smēķētājam, bet tā jau ir katra iekšējās kultūras problēma.

Kā tas sākās? Tas bija apzināts mirklis, es dievināju papirosa degošo skaņu, kad naktīs sēdēju atvērtā logā, vēsajās vasarās. Tas notika pirms pāris gadiem.

Aizvien, laikam ejot, man nav neviena ārēja iemesla tik prasīgai vēlmei iet un sevi pamazām pārvērst par pelnu kaudzi uz piesnigušās ietves. Tik vien kā dūmu mutulis, kas ik reizi manās acīs pārtop par citādāka veidola zvēru un nezvēru pār manām lūpām, pārslīdot šaurā strēlē.

Tiem, kas uzkrītoši atgādina par nāvējošo efektu šādam dzīves stilam, pretī es varu likt tikai atmiņu stāstu par savu vectēvu, kas bija polis visā savā būtībā, un katrā tā pulsējošā dzīslā. Un, nē, šis nebūs augstākās pilotāžas motivācijas stāsts. Bet tas man ir vienīgais par vectēvu, un kad tad, ja ne tagad es varēšu par to pastāstīt.

Kad man bija 5 gadi, (tolaik māsai jau bija 9), es atceros tās reizes, kad bijām ciemos, un mēs ar māsu sēdēdamas pie ēdamgalda šķendējāmies uz velna paraušanu. Viss ko vectēvs darīja bija, paņēma zupas karoti, ar ko pirms brīža ēda kāpostu zupu, un uzšāva ar to pa mūsu pierēm. Dusmas paliek dusmas, un tobrīd visi trīs pie galda sēdējām dusmīgi. Un tagad to atceroties tas liekas tik skaisti, jo tās ir vienas no manām retajām atmiņām par vectēvu.

Kāpēc gan šī atkāpe pagātnē? Jo viņš bija kaislīgs smēķētājs, un viss kas man ir – mazliet pagātnes. Tolaik, kad viņš bija slimnīcā, gadu vēlāk, biju tikai mazs, gaišmatains skuķis, kas skraidelēja pa gaiteni, kur uzkrītoši smaržoja pēc zālēm un savādā ēdiena, ko pasniedza pusdienlaikos un launagā.

Mans vectēvs nomira no plaušu vēža. Vēl neilgi pirms tam, ieejot palātā viņu varēja satikt sēžam pie loga un smēķējam. Jo viņš bija izdarījis savu izvēli.

Varbūt rīt, es izvēlēšos vairs neaizdedzināt cigareti. Tā vienkārši.

5 thoughts on “Par papirosiem un oglēm

  1. bottija says:

    Oi bāc, man iedeva pa dvēseli. Ir, ir tajā visā kaut kas maģisks… Tomēr tas kaitnieciskums un vergošana cigaretēm ir maģijas sliktā puse. Es no vienas puses uz otru lēkāju un nevaru beidzot izlemt, kurai pusei atdoties.

    • Bufetniece says:

      Kamēr vien tā nav atkarība (tā, ka rokas dreb, ja pāris dienas nav cigarete manīta), tikmēr tā nav vergošana. Manuprāt. Bet, tas laikam kā nu kuram.

      Es svārstos, būtu laiks atrast citu aizraušanos.

  2. Klāvs says:

    Tā Kate (bufetniece) ir varena rakstniece. Bet papirosu dedzināšanu tiešām derētu atmest – par daudz naudas tiek tā valdībai, par daudz dūmu plaušām. Vainīgs protams ir Kristofors Kolumbs, kurš tabaku no Amerikas esot atvedis kopā ar kartupeļiem un tomātiem.

  3. Anonīms says:

    Ja tevī ir vēlme nesmēķēt, bet nevari ar šo domu samierināties, tad…. neteikšu atkarība, bet problēma gan tā ir. Pēdējā laikā nopīpēju tikai dažas cigaretes nedēļas nogalēs, taču vienalga gribu izskaust vēlmi sevi smacēt. Ne sūda tur maģiska nav, ja puse pasaules propagandētu to, ka, redz, ir forši un patīkami sev nāsī bāzt lūpukrāsu, un tās atstātie plankumi ir tik maģiski un noņem stresu, cilvēki tam patiešām ticētu, varu apzvērēt. Lai gan tabakas reklāmas jau kādu laiku ir aizliegtas, vienalga mums tiek neapzināti iestāstīts, ka bāzt sev mutē tos priekšmetus un sevi smacēt ir baigi cool, it īpaši, ja tu esi iedzēris. Bāros, uz ielām, draugu kompānijās – visur smēķē. Un, kad bariņš smēķētāju dodas teātra starpbrīdī uzpīpēt, nesmēķētājam vienmēr ir prātā doma: “Jā, viņiem gan jau tas process ir tik patīkams, un droši vien arī interesantas sarunas tur norisinās”, kamēr šie 20 grādu salā sevi ļoti patīkami saindē, lai 50 gados beigtu dzīvi slimnīcas palātā. Arī mans vectēvs nomira, kad biju pavisam mazs, tieši tāpat – plaušu vēzis. Un vai mani tas atturēja sākt smēķēt? Nebūt ne! Kāpēc cilvēki izvēlas turēt dūmus vaigos, izvairīties no maziem bērniem, justies neērti dažādās situācijās. It īpaši daži rūdītākie un atkarīgie smēķētāji – man ir gadījies dzirdēt visai neticamus stāstus, uz ko tik cilvēki ir gatavi, lai tiktu pie iespējas sevi smacēt. Vispirms ir jāsaprot, ka mēs neizvēlamies smēķēt. Ja pajautāsi kādam “kāpēc” – neviens nespēs dot loģisku atbildi. Iesaku palasīt Alena Karra “vieglais ceļš” – pat ja šī grāmata nenostrādās un nepalīdzēs atmest, uzzināsi, kāpēc vispār cilvēki smēķē.

  4. Nutrija says:

    Stūlbi būtu teikt, ka pats nesmēķēju, bet mani vilina tas pats process kad vari nesteidzīgi ar draugu pārpīpēt un izrunāties

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Rotaļlaukums

Tas, kas kaut kur paslēpies.

Fredija Krūgera blogs

Cilvēkus var iedalīt divās kategorijās-tie, kuriem ir veselais saprāts un tie, kuri veido bezjēdzīgus blogus. Es ietilpstu otrajā kategorijā. Šis bezjēdzīgo vārdu kopums, jeb blogs ir subjektīvs un netiek galvots, ka tajā ir iespējams atrast jebkādas loģikas paliekas. Rakstu par lietām, kuras interesē, pat, ja tās līdz galam neizprotu.

kLab-rotrija

par un ap muzikālo pasauli un ne tikai.

loderiem.lv

loderēt ir forši!

Life

just another story

Live, Nerd, Repeat

Making life better through the perfect application of humor and nerdery

%d bloggers like this: