Monthly Archives: jūlijs 2012

Festivalus

Daudzi šo vasaru aizvadījuši festivālu patīkamajā klēpī un pavēnī. Esmu viens no tiem cilvēkiem, kas nespēj baudīt mūziku lielā pūlī, kur ir nemitīgs troksnis vai darbība, kas novērš uzmanību no galvenā.  Tomēr, pirms pāris gadiem gadījies pabūt festivālos, un gūtā pieredze ļauj man secināt vienu lietu, kas dabiski veidojas ik vienā festivālā: kailas krūtis un alus tiek novērtētas ar sajūsmu, neatkarīgi no laikapstākļiem. Un, protams, nedzērušais dzērušo nesaprot. No vienas puses visi ierodas baudīt mūziku, bet vakara gaitā pamanās ar vien vairāk un vairāk pie lūpām celt to, ko tautās dēvē par “vienu jau var”.

KĀPĒC ES NEDODOS UZ FESTIVĀLIEM:

1.  Ar metrs sešdesmit pieci var iet ieskrieties, kad visi savācas pie skatuvēm. Ja vien kāds nepaceļ aiz padusēm, tad vakars tiek pavadīts staipot kaklu, blenžot svešos pakaušos un lēkājot (tādējādi izraisot pārējiem “Visi dara tā” spēles efektu, un masveida lēkāšanu), kas nav saistīts ar fanošanu, bet gan izmisīgu vēlmi ieraudzīt, vai mākslinieki maz ir ieradušies, vai arī atstājuši skanot fonogrammu.

Protams, pastāv iespēja jau pusstundu agrāk sākt stāvēt pie skatuves, bet tik pat liela ir iespēja, ka kāds basketbolists būs lielāks fans un uzskatīs, ka viņam pienākas redzēt mākslu tuvāk nekā pārējiem mirstīgajiem.

2. Telšu pilsētiņa novakarē pārtop par jauniesaukto armijnieku treniņnometni. Telts mietiņi, nostieptas auklas un sadzīves atkritumi visapkārt.  Mazums būtu, ka atrast savu telti var tikai ar Lesijas, Komisāra Rekša un Flippera palīdzību, trakākais ir “meklē un atrodi” posms, kur pat māte Google jums nelīdzēs.  Piedevām, nav akmenī cirsts, ka negadīsies ievelties pie sveša līdzpilsoņa karstā dzīves mirklī, vai, kāds reibis nakts tauriņš neiegāzīsies pie jums naktsmiera laikā.

3. Gaisā virmo mīlestība, sekss un alkohols! (Vēl viens iemesls kādēļ atstāt savas atvases mājās, drošās rokās .) Divas dienas ir atvērta legālā kopošanās teritorija ik vienai noklīdušai dvēselei un vientuļai bikšu priekšai.  Lai arī šādu brīvību būtu muļķīgi un pretdabiski nosodīt, tomēr jāatceras, ka pēc festivāliem dzīve turpinās.

4. Skudras un brīvās dabas romantika. Esmu konstantā sasalumā, ne tikai no aukstās dvēsleles, bet arī apkārtējās vides, tādēļ lietus un +16 grādi nav mana ballīšu temperatūra. Piedevām, mana veiklība vietas izvēlē robežojas ar uzspļaušanu uz pirksta un vēja virziena noteikšanas. Ja līst – zem manas telts obligāti būs baseins. Ja būs dubļi, es pa tiem izvārtīšos un apgāzīšu apkārtējos, visticamāk tos, kas vēlēsies man palīdzēt.

Neatkarīgi no visām šīm, manis nosauktajām lietām, es uzskatu, ka kompānija vien ir iemesls, lai dotos baudīt mūziku. Bet ar vecumu nācies secināt, ka pasēdēt pie vīna glāzes klausoties mūziku mājās ir patīkamāk, kā ar aliņu pie slapjas telts, mitrās kedās un sāpošu sprandu. Bet viss patiesi ir atkarīgs no kompānijas, jo pat mirklis, kad apēsts kebabs vai pazuduši visi sakari  ar ārpasauli var būt izdevies, ja vien blakus ir īstie cilvēki.

Izņemot gadījumus, ja esat 1,65.

___________________________________________

Protams, pateicība @armn, kurš cītīgi aizkrāsoja manis zīmēto.
Advertisements
Advertisements
BUFETE

Gāzes un nogāzes. Abas vajag.

Rotaļlaukums

Tas, kas kaut kur paslēpies.

Fredija Krūgera blogs

Cilvēkus var iedalīt divās kategorijās-tie, kuriem ir veselais saprāts un tie, kuri veido bezjēdzīgus blogus. Es ietilpstu otrajā kategorijā. Šis bezjēdzīgo vārdu kopums, jeb blogs ir subjektīvs un netiek galvots, ka tajā ir iespējams atrast jebkādas loģikas paliekas. Rakstu par lietām, kuras interesē, pat, ja tās līdz galam neizprotu.

kLab-rotrija

par un ap muzikālo pasauli un ne tikai.

loderiem.lv

loderēt ir forši!

Life

just another story

Live, Nerd, Repeat

Making life better through the perfect application of humor and nerdery

%d bloggers like this: