Festivalus

Daudzi šo vasaru aizvadījuši festivālu patīkamajā klēpī un pavēnī. Esmu viens no tiem cilvēkiem, kas nespēj baudīt mūziku lielā pūlī, kur ir nemitīgs troksnis vai darbība, kas novērš uzmanību no galvenā.  Tomēr, pirms pāris gadiem gadījies pabūt festivālos, un gūtā pieredze ļauj man secināt vienu lietu, kas dabiski veidojas ik vienā festivālā: kailas krūtis un alus tiek novērtētas ar sajūsmu, neatkarīgi no laikapstākļiem. Un, protams, nedzērušais dzērušo nesaprot. No vienas puses visi ierodas baudīt mūziku, bet vakara gaitā pamanās ar vien vairāk un vairāk pie lūpām celt to, ko tautās dēvē par “vienu jau var”.

KĀPĒC ES NEDODOS UZ FESTIVĀLIEM:

1.  Ar metrs sešdesmit pieci var iet ieskrieties, kad visi savācas pie skatuvēm. Ja vien kāds nepaceļ aiz padusēm, tad vakars tiek pavadīts staipot kaklu, blenžot svešos pakaušos un lēkājot (tādējādi izraisot pārējiem “Visi dara tā” spēles efektu, un masveida lēkāšanu), kas nav saistīts ar fanošanu, bet gan izmisīgu vēlmi ieraudzīt, vai mākslinieki maz ir ieradušies, vai arī atstājuši skanot fonogrammu.

Protams, pastāv iespēja jau pusstundu agrāk sākt stāvēt pie skatuves, bet tik pat liela ir iespēja, ka kāds basketbolists būs lielāks fans un uzskatīs, ka viņam pienākas redzēt mākslu tuvāk nekā pārējiem mirstīgajiem.

2. Telšu pilsētiņa novakarē pārtop par jauniesaukto armijnieku treniņnometni. Telts mietiņi, nostieptas auklas un sadzīves atkritumi visapkārt.  Mazums būtu, ka atrast savu telti var tikai ar Lesijas, Komisāra Rekša un Flippera palīdzību, trakākais ir “meklē un atrodi” posms, kur pat māte Google jums nelīdzēs.  Piedevām, nav akmenī cirsts, ka negadīsies ievelties pie sveša līdzpilsoņa karstā dzīves mirklī, vai, kāds reibis nakts tauriņš neiegāzīsies pie jums naktsmiera laikā.

3. Gaisā virmo mīlestība, sekss un alkohols! (Vēl viens iemesls kādēļ atstāt savas atvases mājās, drošās rokās .) Divas dienas ir atvērta legālā kopošanās teritorija ik vienai noklīdušai dvēselei un vientuļai bikšu priekšai.  Lai arī šādu brīvību būtu muļķīgi un pretdabiski nosodīt, tomēr jāatceras, ka pēc festivāliem dzīve turpinās.

4. Skudras un brīvās dabas romantika. Esmu konstantā sasalumā, ne tikai no aukstās dvēsleles, bet arī apkārtējās vides, tādēļ lietus un +16 grādi nav mana ballīšu temperatūra. Piedevām, mana veiklība vietas izvēlē robežojas ar uzspļaušanu uz pirksta un vēja virziena noteikšanas. Ja līst – zem manas telts obligāti būs baseins. Ja būs dubļi, es pa tiem izvārtīšos un apgāzīšu apkārtējos, visticamāk tos, kas vēlēsies man palīdzēt.

Neatkarīgi no visām šīm, manis nosauktajām lietām, es uzskatu, ka kompānija vien ir iemesls, lai dotos baudīt mūziku. Bet ar vecumu nācies secināt, ka pasēdēt pie vīna glāzes klausoties mūziku mājās ir patīkamāk, kā ar aliņu pie slapjas telts, mitrās kedās un sāpošu sprandu. Bet viss patiesi ir atkarīgs no kompānijas, jo pat mirklis, kad apēsts kebabs vai pazuduši visi sakari  ar ārpasauli var būt izdevies, ja vien blakus ir īstie cilvēki.

Izņemot gadījumus, ja esat 1,65.

___________________________________________

Protams, pateicība @armn, kurš cītīgi aizkrāsoja manis zīmēto.

21 thoughts on “Festivalus

  1. Anonīms says:

    Ņuņņa.

    Pats nebraucu uz festivāliem sasodīto ieejas maksu dēļ vai neatbilstošas mūzikas gaumes dēl jo esmu popsas un deju mūzikas cienītājs. Ja gribu izbaudīt visu, kas festivālam pieklājas, un hārdcorāk, braucu uz Ģeoralliju.

    aivvv

    • Bufetniece says:

      Nu, telšu pilsētiņās skan tikai un vienīgi tāda mūzika. Manā pirmajā apmeklētajā festivālā, kas bija alternatīvās/smagās mūzikas pasākums, tieši pie auss žūžoja DJ un jaunākie Hiti. Katra gaumei jau atrodas mūzika lielos pasākumos.

  2. Anonīms says:

    pārspīlēti

  3. Spoguļpuika says:

    Nesmādēšu komentāru, lai pateiktu, ka ilustrācijas ir zupā-fantastiš un diezgan precīzi attēlo patieso situāciju. Bravo!

    • Bufetniece says:

      Kniksēju, sarkstu un pateicos, jaunekli.
      Ņemot vērā, ka zīmējumi tapa darba dienas brīvajos brīžos, es priecājos, ka vispār var atšķirt teltis no cilvēkiem, es vismaz ceru, ka to var izdarīt.

  4. Anonīms says:

    jap- man arī ir 1,65 un piekrītu pilnīgi katram vārdam!

  5. nu, ja nebūtu aktuāli pīkstēt, bet izbaudīt vasaru kopā ar ļoti lielu daudzumu pazīstamu cilvēku, es teiktu, ka varbūt vajag tak tam vīrišķim plecā uzrāpties vai kā, bet ko gan es varu zināt par maziem, īgniem punduriem, never been one🙂

    • Bufetniece says:

      Tev taisnība, aktuāli ir komentēt blogus un uzskatīt, ka ir labāks par “maziem, īgniem punduriem”.
      Es nevēlētos kādam ilgstoši sēdēt (festivāls nav 15min, kā jau visi to aptuveni nojauš) uz pleciem, mans pašmērķis nav uzlabot savu dzīves kvalitāti uz cita cilvēka rēķina.
      Bet katram jau savs, jo īdēt par cita domām ir savā veidā jauna stihija vairumam cilvēku, izteiktāka kā spēja savas domas pasniegt pašam.

  6. Kaspars says:

    165 ir ideāls meitenes garums, pārējās ir sadzīvē nederīgas.

    • Bufetniece says:

      Sadzīvē nederīgas skaitās tās, kurām virtuvē visu laiku atsitas piere pret skapīšiem un tvaiku nosūcēja, kamēr cepj kotletes?
      Jā, metrssešdesmitpieci ir ideālais kompaktas virtuves augums, tā vismaz tautās runā.

      • Kaspars says:

        Es sadzīvē dodu priekšroku meiteņu mētāšanai un griešanai uz riņķi (kā kaķi, kad to apgāž augšpēdus uz lamināta grīdas un aiz astes hujacī apkārt).
        Un vispār – kompaktā virtuvē ir nepieciešams kompakts ķīnietis, metrssešdesmitpieci var aprobežoties ar eksistēšanu mana matrača robežās.
        Interesanti stāsti te saveidoti, tā teikt.

    • veikparks says:

      nu ja tu esi 175, tad jaa…

  7. Nav būtiski. says:

    Es varu tikai ieteikt risinājumus visām uzskaitītajām likstām:
    1. Līdzīgi kā žurnālists Askolds Rodins nopietnos pasākumos riņķo ar savu tabureti rokā (acīmredzot, lai vienmēr būtu, kur apsēsties), ieteiktu iegādāties saliekamo tabureti. Tā varētu kļūt par jaunu kustību hipsteriem🙂
    2. Uz festivālu braukt ar treileri – iekšā duša, tualete, sausums, siltums, klusums utt. Pats šo opciju izmantoju kopš braucu uz festivāliem (arī man netīk vārtīties dubļos un sasvīdušām gulēt teltī).
    Lai izdodas!

  8. 1.62 m says:

    tieši festivālos maziem cilvēkiem ir iespēja kaut ko redzēt, jo tur VIENMĒR ir lielie ekrāni, uz kuriem visu labi var saskatīt, savukārt koncertos ļoti bieži šādi ekrāni nav, līdz ar to redzēt patiešām neko nevar. tā kā arguments par neredzēšanu nav īsti vietā.

    • Bufetniece says:

      Heh, tā nav iespēja kaut ko redzēt, tas ir mierinājums tiem, kas stāv puskilometru no skatuves. Es uz ekrānu varu skatīties arī savā mājā, tāpēc ekrānu piesaukšana neder arī kā pretarguments. Bet, protams, tā ir noderīga lieta festvālos.

  9. Valcha says:

    Man nebija problēmu jebkurā man vēlamā koncertā atrasties skatuves pirmajās rindās. Un tur es nokļuvu mierīgā garā koncerta vidū, akurāti izstaigājoties cauri pūļiem. Tā kā par to koncertu neredzēšanu, tas ir pārspīlēts.

    Par trakumiem pilsētiņā – tā kā es nāku gulēt parasti ap desmitiem no rīta, tad man neviens netraucē un kaimiņu lācis jau pamodies un aizgājis prom no manas telts.

    Bet, ja nopietni – ja nepatīk – nav jābrauc un viss. Pareizi dari, vairs nebrauc.

  10. Nu nezinu – man(168) vienīgā problēma festivālos ir tā, ka iestājoties meklēšanās fāzei meitieši domā, ka man ir 14 nevis 24. (nu, ok, aizejot uz kādu smagāku koncertu vēl kāds asprātis vicinoties var ar elkoni “ievilkt” pa “ķirbi”. Bet tas jau pieder pie lietas.) Aizej uz koncertu ar bariņu un var sagrupēties tā, ka pār pa kādu plecu vienalga var redzēt vismaz 50% skatuves(palecoties visus 100).
    Telšu pilsētiņai jau laicīgi sagatavo dekorāciju savai teltij (vai arī uzmanīgi izskaiti soļus no kāda objekta😀 ) Un nestaigā viena!(vairāk galvu lielāka iespēja atrast(vai arī samazināta iespēja nokrist zālītē aiz pārguruma un bezcerības). Vispār Positivus šogad telšu pilsētiņai bija nosauktas ielas – ievērojami atvieglo orientēšanos.
    Par dubļiem gan nevaru palīdzēt(ja nu vienīgi nokrist blakus un vāļāties tradot iespaidu, ka tas nav bijis tizli).
    BEt pilnīgi piekrītu tam, ka svarīgākais elements ir laba kompānija(festivāls ar labāko muzikālo piedāvājumu palicis atmiņā kā sliktākais, jo kompānija bija nekāda, bet tas, kurā likās, ka nav ko klausīties izvērtās par neaizmirstami jautru piedzīvojumu).
    Klausīties mūziku mājās pie vīna glāzes ir nenoliedzami jauki. tas ir ērtāk, tīrāk, lētāk utt., bet klausīties “dzīvajā” – tam ir savs smeķis, ko nevar aizvietot ne ar ko.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Rotaļlaukums

Tas, kas kaut kur paslēpies.

Fredija Krūgera blogs

Cilvēkus var iedalīt divās kategorijās-tie, kuriem ir veselais saprāts un tie, kuri veido bezjēdzīgus blogus. Es ietilpstu otrajā kategorijā. Šis bezjēdzīgo vārdu kopums, jeb blogs ir subjektīvs un netiek galvots, ka tajā ir iespējams atrast jebkādas loģikas paliekas. Rakstu par lietām, kuras interesē, pat, ja tās līdz galam neizprotu.

kLab-rotrija

par un ap muzikālo pasauli un ne tikai.

loderiem.lv

loderēt ir forši!

Life

just another story

Live, Nerd, Repeat

Making life better through the perfect application of humor and nerdery

%d bloggers like this: