viedokļu nodokļi

Vai zināt, kādēļ es nevaru ciest rudeni? Jo tad visi viedie prāti aktivizējas pēc vasaras studentiskās plostošanas un darba atvaļinājumiem, lai apspriestu aktuālās tēmas, tās padarot vēl pieblīdušākas par Ņinas tantes govi, kura pēc pāris minūtēm gatavojas laist  pasaulē teliņu vai divus, vai nolādētu leģionu.

Tuvojas vēlēšanas. Republika, biedri, smaržo pēc banāniem.
Es atceros pirmo reizi, kad varēju doties vēlēt. Man tieši tajā dienā palika astoņpadsmit gadu. Es nesvinēju, es pildīju pilsoņa pienākumu. Un līdz pat tam svētsvinīgajam brīdim es jutos kā cilvēks, kas kaut ko maina, ka eju pretī progresam, pretī Eiropai, i drit vai kociņ! Un tikai pēc neilga laika es sapratu, kādēļ mans tēvs skeptiski paraudzījās uz mani un nogrozīja galvu. Viņš nekad neko nav skaļi klaigājis par politiku. Viņš nekad nejautāja un nestāstīja par ko balsojis vēlēšanās. Un tas bija iemesls kādēļ mājās vienīgie strīdi bija par reliģiju. Esmu luterāne, mani vecāki nojauta, ka es varētu nepadoties tik vienkārši, un kristīja mani vēl autiņos vīstītu. Bet šoreiz ne par to.

Atgriežoties pie iepriekšējās tēmas, iemesls kādēļ es tik maz publiski paužu savu viedokli par valstiski svarīgām tēmām nav tādēļ, ka es tās nesaprotu, vai tādēļ, ka mani tās neintersē. Es uzskatu, ka šobrīd jebkurš viedoklis ir subjektīvs, kamēr tiem nav faktu un seguma. Tas, kas šobrīd norisinās interneta vidē ir raksturojams ar cerību, ka iespļaušana iekš trīslitru burkas, diviem pretēja dzimuma cilvēkiem, noslēgsies ar Jaunā gada cienīgu uguņošanu un nākamajā rītā tur atradīsies bēbītis. Patesība būs lasāma tikai vēstures grāmatās, nevis šodienas avīzē. Un tomēr, man fiziski sāp lasīt visus viedokļus, kas virmo gaisā kā trīs dienu paģiras sabiedriskajā transportā.

Katru mēnesi ir jauna traģēdija, jauni varoņi un skandāli. Nemitīgi kāds jūtas aizskarts, te kristieši, te homoseksuāļi, te politiķi, un visbeidzot arī belašu pārdevēja centrāltirgus tunelī jūtas aizskarta.

Es nezinu, kas ir ļaunāk – licence nogalināt vai licence salaulāt. Abi iznīcina vienlīdz daudz, mistiskā kārtā, homoseksuāļi vienkārši nav sapratuši, ka viņus patiesībā pasargā no ļaunākā, kas var notikt. Jo likumus pieņem precēti vīrieši, viņi zina, ko dara. Vai kāds jau paguva ņemt šo pie sirds? Pēc aptaujas datiem, kurus nav veicis neviens – es nojaušu, ka aptuveni desmit cilvēki šajā brīdī grib aizsākt ugunīgu diskusiju par tēmu “tu neko nesaproti”.
Bet, biedri, biedri, ar diskrētumu ir kā ar dezodorantu pret sviedriem, to var iesmērēt padusēs, bet to satraukumā un niknumā svīstošo pieri var slaucīt tikai pamatīgā 2x2m dvielī. Lai cik tolerants cilvēks neizliktos, katrā slēpjas kas mazs un riebīgs – vēlme atbalstīt nāvessodus, nosodījums pret kaimiņa meitu, kura tiekās ar citas rases pārstāvi, vai vienkārši hemoroīdi. Un, pie joda, lieciet mierā visus Vanšu tilta iekarotājus, neba viņi aiz ļauna prāta! Ļaujiet dabiskajai atlasei tikt galā ar šo problēmu.

Es nezinu, cik precīzs sabiedrības spogulis ir anonīmie interneta komentētāji, bet akurāt viņi parāda to, kāda tēma uzsit asinis ļaudīm, kam pieder vairāk taisnības, kā citiem. Piemēram, kad pēdējo reizi redzējāt 653 komentārus pie Operas izrādes apraksta? Tur izsakās tie, kas bija ieradušies. Bet pie tēmas par Zatleram jauns dzīvoklis viss internets pēkšņi bijis klāt notikuma vietā, redzējis kā tiek parakstīti nodokļu palielinājumi, lai apmaksātu tos pārdesmit kvadrātmetrus. Fonā vienmēr var dzirdēt slāviskas izcelsmes vārdus un linča tiesas lāpu dzirksteles, kuru gaismā tiek asinātas dakšas.

Ziniet, kas mani tracina tā pa īstam, tā no sirds? Tas, ka kaimiņam ir divdesmit atslēgas vienā saišķī un viņš nebaidās tās pielietot. Precizējot – viņš gar durvīm grabinās vairākas minūtes  pat skaidrā. Un es neeju, es nekliedzu. Es sēžu un nogaidu, kad viņš ir iegājis savā dzīoklī un tad pagriežot skaļāk mūziku, lamājos par valdību, par to, ka rudens nāk, un par to, ka banānu smarža nekad nav dzisusi no sabiedrības galvām.

Viedoklis ir kā krūtis, ir labi, ja tādas ir, bet ne vienmēr tās ir jāizrāda visai sabiedrībai. Izņemot Inesi Saulīti. Viņa drīkst visu.

4 thoughts on “viedokļu nodokļi

  1. M~ says:

    Man patīk kā es nepamanīju, ka tu pārvāci blogu uz citurieni līdz šim brīdim

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Rotaļlaukums

Tas, kas kaut kur paslēpies.

Fredija Krūgera blogs

Cilvēkus var iedalīt divās kategorijās-tie, kuriem ir veselais saprāts un tie, kuri veido bezjēdzīgus blogus. Es ietilpstu otrajā kategorijā. Šis bezjēdzīgo vārdu kopums, jeb blogs ir subjektīvs un netiek galvots, ka tajā ir iespējams atrast jebkādas loģikas paliekas. Rakstu par lietām, kuras interesē, pat, ja tās līdz galam neizprotu.

kLab-rotrija

par un ap muzikālo pasauli un ne tikai.

loderiem.lv

loderēt ir forši!

Life

just another story

Live, Nerd, Repeat

Making life better through the perfect application of humor and nerdery

%d bloggers like this: