Viņi sajauc savus ūdeņus, lai tie izskatītos dziļāki*

Viena no spilgtākajām grāmatām, kuru esmu lasījusi, viennozīmīgi ir Nīčes “Tā runāja Zaratustra”.

Īstajiem cilvēkiem, tāpat kā labām grāmatām, ir savs laiks. Filozofijas lekcijās mūsu pasniedzēja bija apburoši vienaldzīga pret  standarta pieklājības normām (sasveicināšanos vēlot labu rītu, dienu vai veselības vēlēšanu brīdī, kad kāds nošķaudījās). Visi studenti, kas bija mācījušies filozofiju pie šīs sievietes, atcerējās vien aukstās kājas sesijā, bilstot, ka tā bijusi viena no ļaunākajām pasniedzējām. Pat puiši respektēja viņas prasības, cerībā, ka sods būs maigāks, ja galva tiks noliekta zemāk. Kādu dien, novembra vidū, mēs saņēmām sarakstu ar grāmatām, kuras bija jāizlasa, jāizkonspektē un pēcāk sesijā jāatbild uz viņas uzdotajiem jautājumiem. Vienu grāmatu viņa izcēla kā “grāmatu, kuru izlasa retais”. Šī grāmata bija “Tā runāja Zaratustra”.

“Tā runāja Zaratustra” no manām rokām netika izlaista trīs naktis, sēžot aukstā koju istabā es bijus atstājusi šo grāmatu kā pēdējo, domādama, ka pārlasīšu pa diognāli. Tomēr jau pirmajās rindās es sāku  saprast, ka šī grāmata ir vēretīga man, tajā nemitīgi varēja atrast kādu teikumu, kas piesaistīja manu vēlmi lasīt vēl vairāk. Kampu katru rindu, izrakstot no grāmatas vairāk nekā no visām citām kopā ņemtām. Tā es pavadīju trīs naktis – lasot un konspektējot. Katrā jaunā rindkopā bija gana daudz jēgas, lai tas būtu ne tikai vērtīgs literārs darbs, bet arī filozofisks devums.

Nonākot sesijas telpā, parunājot ar pāris biedriem, uzzināju, ka biju vienīgā, kura izlasīja Zaratustru no visiem pārsimt cilvēkiem. Visi bija apstājušies pie sākuma, kur kāds traks vīrs sev līdzi nesis mironi.

Pagājis laiks, aizvien satieku cilvēkus, kas tikai negribīgi pacilājuši šo grāmatu. Daži to nevēlas piedēvēt filozofijai, tādēļ nelasa principa pēc, citiem tas neliekas nekas interesants, jo šī grāmata ir bieza un sākums juceklīgs. Dažreiz šķiet – labāk ir klusēt, ka Nīčes darbi šķiet dvēselei un prātam tuvi. Katram gribas spļaut, pat tam, kas lāgiem neprot nosaukumu izrunāt. Mazums, ir ģēniji, kuri tiesā pat grāmatu rokās neturējuši.  Bet es par simtiem lapušu muļķāka kļuvu, apzinoties pie cik patiesībām es vēl smiešos, kad citi cels kulakus.

Taisnību sakot, pagājis krietns laiks, divi gadi, meklējot grāmatu, kas saistītu tā, kā toreiz saistīja šī grāmata. Un, šķiet, nejaušības kārtā esmu atkal atradusi, – Oldesa Hakslija Brīnišķīgā jaunā pasaule (Brave New World).
Kāpēc tieši šīs grāmatas jau no pirmajām lapām kļūst man saistošas – to, pie tējas tases.

Viss ko vēlējos teikt – grāmata ir tik vērtīga, cik vērtības jums vajadzīgs. Varbūt kādam tā ir bībele, varbūt citam graffiti bilžu albums, bet ik vienam ir tā viena grāmata, par kuru tas atcerēsies arī dienā, kad viss būs aizmirsts.

Nevis vairoties tikai tālāk, bet augt arī augstāk.*

______________________________________

*fragmenti no Frīdriha Nīčes “Tā runāja Zaratustra“.

7 thoughts on “Viņi sajauc savus ūdeņus, lai tie izskatītos dziļāki*

  1. Drīkst zināt kurš bija tulkojis “Tā runāja Zaratustra”, kuru Tu lasīji? T.i. ir senais Blaumaņa(vai Plūdoņa(mūžigi jaucu)) tulkojums. Un ir filosofa Šuvajeva 2007. gada tulkojums. Man sanāca tikt tikai pie otrā un pamatīgi nokaitināja liriskais teksts, bet nekur neatrodamais ritms. Arī daži teikumi šķita bez jēgas samezgloti. Izlasīju vairāk kā divas trešdaļas, bet klāt jau bija sesija un visi iekavējumi un… …nu jau gadu krāj putekļus un citas izlasītās grāmatas ar domu, ka kādreiz izlasīšu. Bet tā kā man filosofija bija pie Āpsītes, bez problēmām visu nokārtoju. Bet romāna vērtībai piekrītu.
    Brīžiem skatoties apkārt rodas sajūta, ka tie, kas lasa grāmatas tiek uzskatīti par muļķiem. Dažreiz šķiet – labāk klusēt, ka lasi. Tad ar “gudru grāmatu rokā laikam var droši doties pie garīgi atpalikušajiem.
    Sameklēšu savu iedomāto lasāmo grāmatu sarakstu un piezīmēšu tur Oldesa Hakslija “Brīnišķīgā jaunā pasaule”. Ceru, ka neliksi vilties!

    • Bufetniece says:

      Vai nu Šuvajeva tulkojums ir retums, vai arī man vienmēr nolaimējas savās rokās turēt Plūdoņa tulkojumus dažādos vākos. Arī pirmā grāmata bija tieši Plūdoņa tulkojums, es pat neatminos kā grāmatu ieguvu un vai man ļāva maz izvēlēties starp tulkojumiem – kāds bija, tādu man piešķīra (tas noteikti ir individuāli, ka ritma atšķirība var izmainīt grāmatu). Tā, ka ja ir vēlēšanās, es varu aizlienēt Plūdoņdarbu.
      Studiju laikā es biju klusa un nemanāma būtne, tas ir iemesls kādēļ es nemanīju nevienu citu apkārt, bet, pieļauju, ka Āpsīte arī bijusi pasniedzēja iekš LLU, ja reiz noskandināji uzvārdu :]
      Par Brīnišķigo jauno pasauli varu teikt, ka tā ir pietiekoši interesanta, lai es to jau otro vakaru atvērtui vaļā, vai tai būs iespēja nelikt vilties – tas noteikti būs jaušams tikai mirklī, kad to pabeigšu.

      • Paldies par piedāvājumu, bet diez vai to izmantošu, jo parasti ir kauns tās grāmatas atdot, daru ko gribu, vienmēr kaut kā viņas pie manis novalkājas.
        Pie manis dīvainā kārtā nonāca diezgan plaša informācija par LLU filosofijas pasniedzējiem un cik varēja noprast, Apsīte bija sakarīgākā, bet biedriem vienalga bija aukstas kājas un liela nepatika pret filosofiju.

    • Bufetniece says:

      Heh, vismaz var redzēt, ka kārtīgi lasīta grāmata!
      Diemžēl, vai par laimi man bija iespēja studēt pie citas pasniedzējas.
      Filozofija bija vienīgais iemesls kādēļ man vispār patika studēt. Bet tas ir tiešām individuāli, es nekādi nejutos kā ekonomiste, kādu mani tur gribēja pataisīt.

      • Savādi… Kādēļ cilvēks, kuru interesē filosofija iet studēt ekonomiku?

      • Bufetniece says:

        Jo tolaik es biju ieinteresēt it visā – pēkšņi pasaule bija liela un diža, bet man tikai knapi astoņpadsmit un ne mazākās nojausmas ko iesākt ar dzīvi. Ekonomika šķita optimāla, lai izprastu kā tad šī pasaule īsti strādā. Filozofija palīdz iemācīties dzīvot, bet ekonomika iemāca izdzīvot. Un pamatus apguvu, patiesi (un tad sagrēkoju – pametu studijas trešajā gadā, jo tas patiesi nebija man).

  2. Apsveicu ar to, ka pameti, nevis tērēji laiku papīram!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Rotaļlaukums

Tas, kas kaut kur paslēpies.

Fredija Krūgera blogs

Cilvēkus var iedalīt divās kategorijās-tie, kuriem ir veselais saprāts un tie, kuri veido bezjēdzīgus blogus. Es ietilpstu otrajā kategorijā. Šis bezjēdzīgo vārdu kopums, jeb blogs ir subjektīvs un netiek galvots, ka tajā ir iespējams atrast jebkādas loģikas paliekas. Rakstu par lietām, kuras interesē, pat, ja tās līdz galam neizprotu.

kLab-rotrija

par un ap muzikālo pasauli un ne tikai.

loderiem.lv

loderēt ir forši!

Life

just another story

Live, Nerd, Repeat

Making life better through the perfect application of humor and nerdery

%d bloggers like this: