Laimētā iespēja dzirdēt muļķības

Nereti klīst nostāsti par teikās un pasakās apdziedātajām zelta aunādām un dažādām burvju apvītām maģijām, ko ieliek seģenēs, segās un matračos, lai pagurusī un slimībām plosītā cilvēka miesa tiktu glābta kā no sātana, tā no āderēm un kaimiņa vēlmes ierasties mēneša pēdējā datumā aizņemties naudu.

Skaists sestdienas rīts. Dzestrs, bet patīkams gaiss. Trīs jauni cilvēki nolēma piedalīties izdzīvošanas misijā, atbalstot sievieti, kas tīrākās sakritības dēļ bija arī miesīga māte vienam no jauniešiem. Es šādā misijā piedalījos jau trešo reizi tādēļ zināju biedrus mierināt, ka atalgojuma par sievietes runāšanu, jūs saņemsiet vārītus kartupeļus un karbonādi. Galvenais izskatīties ieinteresētam, un tad pateikt, ka tādi neesat. Studentiskā mierā nokavējām pārdesmit minūtes. Jau sagatavojušies uzklausīt Buiķa cienīgu ūdens liešanu par to, cik nozīmīga ir parādības, kuru nevar pierādīt neviens zinātnisks fakts, ietekme uz mūsu organismu.

Viss sākās ar to, ka tika pasniegts salds, pēc ārējām pazīmēm definējams īsi – aizdomīgi rozā nokrāsas šķīdums.

Vadītāja tikām sāka stāstīt par firmu ko pārstāvēja, un pasniedza 10% dāvanu karti abām laimīgajām dāmām, kuras bija uzaicinātas četru cilvēku sastāvā uz pusdienām un īsu ieskatu produkcijā. Es biju domājusi, ka pa šiem desmit gadiem, kopš šī prakse ir ieviesta, būs kaut kas mainījies, tomēr mani sagaidīja vilšanās – pat sieviete aizvien bija tā pati. Un kā nu ne, nevar neievērot lēdija, kuras tetovētājs cītīgi ievilcis sarkanu svītriņu lūpas ārmalā. Tas sniedz atbildi visiem, kas jelkad jautājuši – vai sievietes no deviņdesmito gadu “sekss-pa-telefonu 900-909-999” reklāmām vēl ir dzīvas – jā, ir. Un es biju lieciniece tam, ka šī izlaiduma gada lēdijām ir krampis un spēja atkārtot savu sakāmo no gada uz gadu ar pārsteidzošu precizitāti.

Lieki bilst, bet nespēju neminēt, ka bijām vīlušies, kad pasniedza rīsus  nevis kartupeļus. Kurš kārtīgam latvietim pasniedz pusdienās kartupeļus, ja šo pusdienu laikā paralēli mēģina iesmērēt segu par 200,- Ls? Nopietni, to var tikai ārzemju firmas sponsorēts vājprāts. Tomēr karbonāde bija, tur nekas pa šiem gadiem nav mainījies. Pārbaudīta vērtība tā teikt.
Kad tikām atstāti bez šķīvjiem, lēdija uzsāka kara gājienu pret jeb kādu loģiku un fiziku vai zinātnisku pamatojumu kopumu – apstiprinot un kultivējot idejas par spilveniem, kur visas kaites ārstē magnēti, vai, lai visi svētie Jāzepi stāv klāt, vara diegiem cauraustu matraci, kas pasargā no ledusskapja, tostera un visas citas sadzīves tehnikas sliktās ietekmes. Jo patiesībā, sadzīves tehnikas vienīgā vēlēšanās ir nakts vidū jūs nogalināt.

Kad jau biedru pacietības mēriņš bija pilns, un tas bija akurāt mirklī, kad tika pacilāts matrača paraugs ar vara diegiem (http://www.materm.lv/lv/virsmatraci/virsmatracis-biotherm-ar-vara-diegu-kl-jumu-7cm.html), lēdija, kura vadīja pasākumu palūdza paņemt kafiju un doties uz blakus telpu, ja nav vēlēšanās dzirdēt par šo tēmu. Tas bija rupji un diezgan neprofesionāli, jo uzreiz tika veidota koalīcija ar blakus galdiņa, kur kāda pensionāre nomurmināja, ka jaunības trakulības jau nevar apgāst tādu gadu zināšanas, kas ir pierādījušās realitātē. Jo, kā nu ne, gadrīz katrs latvis var roku uz sirds liekot apstiprināt, ka vismaz vienreiz dzīvē izmantojis rīkstnieka, elektriķa un narkodīlera pakalpojumus.
Tomēr tas nemaina faktu, ka lēdija nesniedza pilnīgi nekādu pretspēku izvirzītajam pretargumentam, ka nav nekādu pierādījumu vai zinātnisku pētījumu, kas vispār pierādītu, ka cilvēkus vajag pasargāt no āderēm, jo tādas aizvien nav reāli pierādītas. Protams, katrai lielai firmai ir nopirkts un labi apmaksāts “pētījumu un zinātņu centrs”, kurš sniedz, atkarībā no pieprasījuma, atbilstošus pētījumus.

Bijām gatavi iet, bet diemžēl kundze, kas izrādījās arī, nejaušas sakritības dēļ, māte jauneklim, kurš sēdēja man pa kreisi, palikām līdz beigām. Un es nedzēru man atnesto kafiju, tīri principa pēc.

Izkļuvuši ārā, veiksmīgi un pa lēto, atstājām divas pavecākās kundzes sarunai ar vadītāju. Visticamāk, viņas jau iegādājās komplektos no visa pa diviem gabaliem.

Vilšanās bija milzīga, cenas, muļķības un rīsi bija mūs padarījušas neapmierinātus.
Un neapmierināts latvietis ir īsts latvietis. Atceļā uz mājām iegājām Origo, vienā no stacijas tuneļiem atrodas mazs vilnas izstrādājumu veikaliņš – segas un spilveni, varbūt kāds matracis. Intereses pēc iemetu aci cenās un piedāvāumā. Vērsos pie pārdevējas ar smaidu: “Vai jūs arī tirgojat matračus ar vara diegiem vai magnētiem?”. Protams visi uzreiz pievērsās pārdevējai, kura ar tik pat lielu smīnu, pat mazām dusmām piebilda, ka magnēti ir muļķības, bet jebkurš, kurš kaut reizi mācījies fiziku sapratīs, ka nekādi vara diegi nestrādā. Pieklauvējusi pie galda viņa apstiprināja arī mūsu domas par attiecīgo tikšanos ar izplatītāju pirms pusstundas.
Novērtējot cenas, kur spilvens maksāja 20-30,- Ls nolēmām atgriezties te, ja nu kādreiz nolemtu iegādāties vilnas materiāla izstrādājumus. Lielāko ties’ tādēļ, ka šī sieviete zināja ko runā.

Jebkurā gadījumā iesaku vismaz reizi dzīvē aizdoties uz šāda tipa pasākumu – ēdiens nav pirmklasīgs, toties šovs, mīļie, kāds šovs! Mēs ceram, ka mums būs iespēja doties uz vēl kādu šādu pasākumu, šoreiz liekot pretī stāstus par to, kā tantes paziņa sadega uz vara diegu matrača, jo pēkšņi, magnētiskās vētras iespaidā, radās īssavienojums starp matraci un visumu.

13 thoughts on “Laimētā iespēja dzirdēt muļķības

  1. zais says:

    Reiz ļāvos pierunāties aiziet uz līdzīgu pasākumu, kur par latiem 400 tika piedāvāts kaut kāds sasodīti progresīvs gaisa filtŗētājs un mitrinātājs…Par laimi, bija kartupeļi un tā pati karbonāde. Par nelaimi – ļoti gara prezentācija. Izturēju un nenopirku. Jo līdzīgi brīnumrīki cenuklubam līdzīgā veikalā vālāk tika manīti par 4x zemāku zenu, ko arī, protams, nenopirku.

    • Bufetniece says:

      Heh.
      Vienīgo lietu gan es nesaprotu, kādēļ tik aizvēsturiska prakse – vai tiešām viņi iedomājas, ka Latviešu tautiņa ir tik pat naiva, kā toreiz, kad šo visu borģeli uzsāka (tālajos tūkstoš deviņsimt n-tajos gados).
      Paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks, bet tas nenozīmē, ka visi uzreiz kļūst arī par cērpjamām aitām, kuru villu pēctam bāzt iekš to seg’!
      Apzveicu ar rakstura stingrību un spēju pretoties bezjēdzīgiem kārdinājumiem🙂

  2. Khem, khem. Vēlos nedaudz aizrādīt. Cilvēki, kuri mācījušies fiziku pavirši varētu arī smagi iekrist uz šiem produktiem, vismaz vara diegu pārklāju. Tur ir pat zināms patiesības grauds. Ir tāda lieta, kas sauca “Faradeja būris” http://en.wikipedia.org/wiki/Faraday_cage un vispār vadītāji rada izmaiņas el. magn. laukā un indukcijas līnijās utt. utjp… [nevienam neinteresē fizika] Bet produkts nedarbojas šā vai tā. Un ja kādam šķiet, ka darbojas – vajag taupīt naudu, nevajag slinkot un jāauž drāšu pārklāju pašam ;]
    Bet šie izplatītāji ir īpaša cilvēku pasuga(tāpat kā tie, kas ir viņu auditorija). Pat, ja nepiedāvā piepildīt kuņģi, aiziet paklausīties viņu runās ir lētāk nekā apmeklēt cirku.

    • Bufetniece says:

      Jau ražošanas procesā tiek atbilstošām prasībām paredzētas preventīvas darbības, materiāli un tehnoloģijas, kas pasargā cilvēkus no kaitīga starojuma, ja pastāv iespēja, ka tāds rastos (piemēram mikroviļņu krāsns durvis VAR aizvērt ciet un tam izmanto šo, tā saucamo “Faradeja būri”). Tomēr, nav zinātnisku pierādījumu, ka, piemēram, datori/mobilie telefoni izraisa kādas veselības problēmas, jo cilvēka ķermenis nevar “uzsūkt” šo starojumu. Tādēļ nav nekāda iemesla izmantot kādu “papildlīdzekli”, tas ir – vara diegu matraci un citas muļķības.
      Faradeja būris tiek izmantots lielāko ties’, lai tām lietām, kas ir elektriskas, pašas savā starpā nesāktu niķoties. Tas ir iemesls kādēļ tajās pašās lidmašīnās lūdz izslēgt telefonus. Protams, faradeja būris tiek iestrādāts mašīnās un lidmašīnās, lai pasargātu no zibens.
      Pārējās jau līdzinās muļķībām, tik pat labi var ietīties folijā un teikt, ka ir pasargāts no visa.
      Tiesa, atvainojos, ja neizpratu tavu komentāra kontekstu ar šo ierakstu – “un vispār vadītāji rada izmaiņas el. magn. laukā un indukcijas līnijās utt. utjp…”. Visticamāk, dēļ iesāktās/nepabeigtās domas.
      Bet paldies par izteikšanos.

      • Sieviete… ar labu humora izjūtu… un vēl saprot kaut ko no fizikas – VOU!
        Nav svarīgi tas, ka ietekme nav pierādīta, svarīgi ir tas, kam cilvēki tic. Ir cilvēki, kas staigā ar vara stiepļu piramīdu uz galvas un vīrieši, kas neskuj paduses, jo uzskata, ka paduses skuj tikai sievietes un geji. Tādēļ ar kaut kādu nelielu patiesības devu cilvēki tiek aptīrīti uz baiļu rēķina.
        Fizikas nodaļa, ko izmantoju tikai kārtojot eksāmenus un sīkumos neatceros – uz magnētiskajā laukā novietotu slēgtas kontūras vadītāju virsmas izkārtojas lādiņi, kas attiecīgi ietekmē lauku, vai kaut kā tā. Būtībā tas bija tikai piemērs tam, ka tas nav gluži “svētais akmens” vai truša ķepiņa, kas absolūti mistiskā veidā cilvēku pasargā, bet tam ir reāla mijiedarbība ar to, no kā it kā aizsargā. “Graudiņš patiesības”, lai varētu piestāstīt ausis pilnas ar nesaprotamām “gudrībām” un rezultātā kaut ko iesmērētu.

      • Bufetniece says:

        Es pilnībā pievienojos tam, ka cilvēki tic un ticēs šīm lietām vairāk kā reālai fizikai, jo tā nespēj sniegt mierinājumu, kā doma, ka vara stieples iekš gultas pasargās no visa sliktā, kas pasaulē notiek. Un apmaksātiem zinātniekiem (arī kā šajā gadījumā) nav izdevīgi šo tautā kultivēto ideju izpostīt ar patiesību (ja reiz nepatiesība nenodara neko ļaunu, kaut pēc būtības ir bezjēdzīga), ja reiz uz to var labi pelnīt.
        Nekad nevēlētos atņemt cilvēkam ticību pret cilvēka izvēlēto dievu vai, nedod Einštein, āderēm. Galu galā, kaut kur taču jānoraksta dzīve, kad tā neizdodas.

  3. M~ says:

    Ja kādreiz īsteno pēdējo teikumu, lūdzu, audio vai video ierakstu arī. Izklausās fantastiski.

  4. pauleners says:

    Man reiz bija šāda iespēja pabūt uz kartupeļu un karbonādes ēšanu. Bet toreiz (gadu atpakaļ) – tās bija segas un matrači ar sudraba diegiem. Taktika un vēstījums tas pats – pasargā no sadzīves tehnikas kaitīgā elektro-magnētiskā lauka vai no kā tamlīdzīga. Izrādās, tagad nomainījuši izejmateriālus – no sudraba uz vara diegiem. Lētāk.

  5. otto says:

    Oooo…. Uzdzina tādu nostaļģiju… Arī sagribējās atkārtojumu…

    Man dikti patīk visādiem pesteļotājiem un rakstā minēto vara stiepļu augsto tehnoloģiju izplatītājiem uzdot stulbus jautājumus… Tik stulbus, ka viņi sākumā nemaz nesaprot, ka dzenu velnu, un uztver mani par tādu idiotu, kurš beigās no visa pirks pa trim eksemplāriem…

    Un tikai uz beigām, lēni gremojot karbonādi un pārdomājot viņu atbildes izsmadzeņoju vēl tizlākus jautājumus tā, lai šie nonāktu pretrunā paši ar sevi…

    Šovs vienkārši leilisks…

  6. Anonīms says:

    Sausmas,sausmas!!!Vinus speciali apmaca izkrapt naudu!!!

  7. Ventspilnice says:

    Man pienaca ari ielugums paest vakarinas lidzi nemot draugus tris pavakarinot jau var pa velti un sanemt kadu niecigu davaninu.No ta jau es nekp nezausesu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Rotaļlaukums

Tas, kas kaut kur paslēpies.

Fredija Krūgera blogs

Cilvēkus var iedalīt divās kategorijās-tie, kuriem ir veselais saprāts un tie, kuri veido bezjēdzīgus blogus. Es ietilpstu otrajā kategorijā. Šis bezjēdzīgo vārdu kopums, jeb blogs ir subjektīvs un netiek galvots, ka tajā ir iespējams atrast jebkādas loģikas paliekas. Rakstu par lietām, kuras interesē, pat, ja tās līdz galam neizprotu.

kLab-rotrija

par un ap muzikālo pasauli un ne tikai.

loderiem.lv

loderēt ir forši!

Life

just another story

Live, Nerd, Repeat

Making life better through the perfect application of humor and nerdery

%d bloggers like this: