Un visa pasaule sadevās rokās

Dzīvē pienāk brīži, kad liekas, ka Šipkēvics Jr. dzied tieši par tevi, jo esi akurāt “pilnīgi viens”. Dažiem tas notiek sezonāli, dažiem tas ir konstantais dvēseles agregātstāvoklis. Un, patiesi, ikdienā mēs esam, vairāk vai mazāk, vieni ar to, kas darās mūsu galvās un, asins pumpēšanas orgānos – sirdīs. Tā arī aizsākas šādas esības sajūta un ievelkas ilgāk kā rīta kafija pirmdienas rītos.

Patiesībā, tas šķiet tik vienkārši, ja reiz mēs esam tik daudz vieni, tad satiekoties ar kādu “tik pat vienu” sanāktu divi un vairs ne tik vieni. Un viss pēkšņi atrisinātos. Bet tas realitātē nestrādā. Lai cik pašpalīdzības grāmatas tu neizlasītu, beigās nākas secināt, ka tu vienīgais tās lasīji, bet pārējie aizvien dzīvo pēc sākotnējā modeļa – nav cilvēku, nav problēmu.

Tā nav tikai dažu indivīdu vaina, tā vienkārši ir laikmetiskā sērga, kad rūpes par citiem kā tādas neeksistē. Tādēļ daudzi jūtas vieni, jo vienīgais par kuru rūpēties ir pats, bet citi šķiet arvien tālāki un svešāki, kā pelēkas krāsas objekti pustumsā.

Izlauzties no šī apburtā loka ir sarežģīti – no vienas puses, tu esi spēris soli pretī dzīvei, cilvēkiem, esi izrādījis iniciatīvu mainīt savu un citu iekšējo sajūtu, un tad DANGŠ! – nevienam tu neesi vajadzīgs un savu utopismu vari iet slīcināt tur pat, kur iepriekš bēdas. Katram ir ērti savā vientulībā, kur nav raižu un nenāk klāt jaunas emocijas ar kurām pēcāk tikt galā.

Visi šie cirkulējošie mīti par to, ka “ja tu ļoti vēlēsies, tad visa pasaule sadosies rokās un tas piepildīsies” ir viens totāls ziepjūdens. Vienīgais ko varu pateikt ir tas, ka šīs muļķības sarakstīja cilvēki laikos, kad nebija interneta. Izejot ārā tu konstatēsi, ka pasaule tomēr ar atvērtām rokām un sajūsmas spiedzieniem nevienu neuzņem. Tas ir iemesls, kādēļ es neciešu motivatorus, kas tukši muld par dzīves pozitīvo maiņu, ja vien šis vientulis iziet ārpus ierastās vides. Tiem, kuri nesaprot – ilustrēšu:

6 thoughts on “Un visa pasaule sadevās rokās

  1. prometejs says:

    Nopietni? Koelju ir sūduks ar tajā saspraustām rozēm, lai no ārpuses izskatās skaisti un labi?

  2. Madijs says:

    Lai arī no kurienes izietu Bībers viņu vienmēr sagaidīs spiedzoši viepļi. iR jau arī kas prot

  3. DefekC says:

    Skarbi patiess raksts.
    Esmu reizēm viens no tiem motivātoriem, bet tikai tad, kad tas nepieciešams. Pa lielam gribās vnk iespert pa pakļu daudziem un pateikt, ka dzīve nav tik skaista.

    Tiesa, ir mirkļi, kas šo visu jezgu izlīdzina. Nejau labo situāciju, bet liek aizmirst visus s**us, kas notiek apkārt.

    Paldies par rakstu – īss, kodolīgs, interesants un smukām bildītēm. Galvenais bildītes, jā – tās mūsdienās patīk visiem, un lasīt vairs negrib neviens!😀

    • Bufetniece says:

      Es jau labu laiku ievēroju, ka cilvēki sāk domāt, ka esmu depresīva vai nelaimīga būtne, bet patiesībā es vienkārši neciešu neracionālu optimismu.
      Tamdēļ, paldies, es vienmēr novērtēju novērtējumu!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

Rotaļlaukums

Tas, kas kaut kur paslēpies.

Fredija Krūgera blogs

Cilvēkus var iedalīt divās kategorijās-tie, kuriem ir veselais saprāts un tie, kuri veido bezjēdzīgus blogus. Es ietilpstu otrajā kategorijā. Šis bezjēdzīgo vārdu kopums, jeb blogs ir subjektīvs un netiek galvots, ka tajā ir iespējams atrast jebkādas loģikas paliekas. Rakstu par lietām, kuras interesē, pat, ja tās līdz galam neizprotu.

kLab-rotrija

par un ap muzikālo pasauli un ne tikai.

loderiem.lv

loderēt ir forši!

Life

just another story

Live, Nerd, Repeat

Making life better through the perfect application of humor and nerdery

%d bloggers like this: