VESELĪGA K-POP DOZA – MŪZIKAS REFERĀTS #LATVIETĪTĪ

Tiem, kas nav pazīstami ar K-pop jeb Korejiešu mākslas augstumiem, es varu izteikt tikai skumju skaudību. Nē, līdzjūtības nebūs. Ja tu šo šobrīd lasi, tu esi to nopelnījis, un, pats vainīgs.

Iesākumam, par pašu K-pop, kas pēc būtības, līdzīgi, kā jebkurā kultūrā, neatspoguļo labāko, bet masas ir masas, mazais. Un, jāsaka, ka Korejiešu POP’s tiešām ir unikāls, tāpēc viņiem vienīgajiem ir priekšā K. Un visas tautas dzirdot vienu burtu uzreiz zina, kas tos sagaida. Nē, nav A-Popa ASV, nav Z-Popa Zviedrijai. Nav.

Mūsdienu K-pop elku kultūra aizsākās 1996. gadā ar puišu grupu H.O.T., kas pilnā nosaukumā kļūst ekstra mīlīgi “High-Five Of Teenagers”, un pirmais albums stabili dziedēja visu sākot no PMS līdz pat psihāko gangsteru sirdīm. Un kā ne, ja nosaukums ir “We Hate All Kind Of Violence“. Pēc šī boyband K-pop kļuva par subkultūru, kas ar katru gadu uzkrāja arvien milzīgākus pusaudžu un pieaugušo fanu barus. Starp citu, Back Street Boys arī dzima 1996. gadā, tā ka šis ir bijis varens gads visā pasaulē. Katram savus bekstrīboyz, yo.

Ja sākums bija ierasts deviņdesmitajiem, tad pa šiem 20 gadiem K-pop ir mainījis savas vērtības skalas, ņemot vērā, cik savdabīga zvaigžņu kultūra izveidojusies iekš Korejas.

Iemesls, kādēļ es minu slavenību pielūgšanu ir vienkāršs – tā nav vienkārša selfiju palūgšana uz ielas vai stalkošana instagramā. K-pop zvaigznes ir prece, burtiski. Privātā dzīve kā tāda viņiem neeksistē, un iztēlojies, kā tas ir 8 čaļu grupā noturēt nevainīgi smaidīgu seju visās intervijās, lai kāds viņu nenoraktu komentāros. Fani ir reāli apsēsti ar saviem elkiem un tas bieži robežojas ar reliģisku sektantismu. Lūk, tas ir norm spiediens.

Te nav nekādas bloody shoes un money moves, vai nedod dies’, vecim nav karsti — the thing goes skrrrra, pa pa ka ka ka — un, cik vien pop-sabiedrība ļaus, neviena stripīzdejotāja tik drīz nekļūs par K-pop zvaigzni, jo standarti ir abnormāli. Viss mainās un arī tas drīz pašķīdīs globalizācijas ietekmē, bet vismaz pagaidām, Korejā elks nav cilvēks, bet gan Ziemeļkorejas Kima klons.

Ok. Tagad, kad tā ķiršu bumba ir nost no sirds, varam ķerties klāt.

Kā jau nojaut un tava mamma neskaitāmus gadus pamatoti brīdināja – K-pop video raksturo daudzveidīgi audiovizuālie elementi un horeogrāfija, kas jāizpilda visiem reizē un sinhroni. Puišu grupas patiesībā ir ar plašu diapazonu, jebkura grupa var radīt gan vieglus meldiņus, gan atrādīt swaggerīti, vai nu aiziet reāli dziļi  un protams biš pa-sāpēt (par prieku visām fanēm un tad būt normāliem cukurpapiņiem par prieku meitenēm un piecdesmit-gadīgiem opjiem skolnieču kostīmos).

Bet, hei, kopš iznāca Despacito un pāršalca visus radio viļņus, neiztrūkst arī jaunas melodiskās vēsmas K-popā. Lūk, tā ir dziesma, kuru es gribētu klausīties jūlija vidū, braucot uz Jūrmalu, pārbāztā sabiedriskajā transportā.

Kas attiecas uz kopdarbiem, tad šis noteikti ir tā vērts, tīri no vizuālā – Triple H ir retums, kas atkāpies no ierastās horeogrāfijas sprosta, tiesa, ir maķenīt iepinušies indie šmindī un vardarbībā.

Dzirdu, dzirdu. Kāds jau bļauj, ka esmu izlaidusi dūdas. Lai arī dažiem ļaunākais murgs ir doma vien par iesprūšanu ar vairākām čikām rindā gaidot uz tualetēm, K-pop šo paranoju tikai pastiprinās. Nav par ko. Še.

Noteikti jāatzīmē, ka ne tikai puiši uzskata, ka viņi ir zebestākie. Es neiešu dziļāk tēmā “saldās maziņās”, jo reāli arī es nevaru dziesmu līdz galam noklausīties, ja tas cukurs aizlipina visas poras.

BET. Mazās šad tad mēdz noiet no ceļa, un tam ir radīts īpašs šovs – Unpretty Rapstar (kas ir meiteņu versija “Show Me The Money”) – iesaku nočekot, ja kādreiz interesē, kā Korejas dūdas dragā rindas un līmē rīmes. Man ir aizdomas, ka šitās ar šito kožās, jo pirmās ir vecāka kaluma Nikijas Mināžas, bet Yezi ir svaigs niknais skuķis rajonā.

Enīveizs, mēs no K-popa esam aizslīdējuši līdz K-rap, un, ja godīgi, tad korejiešiem tas sanāk afigenna, galvenokārt – valodas īpatnību dēļ.

Un, nedaudz no saldā ēdiena. Ja tas būtu jāraksturo kā viens pārtikas produkts, tad šis ir totāli riekstu, šokolāžu un sukāžu “Travel Mix”. Pēdējais pirms priekškara. Tā kā esmu sākusi krāt atsevišķā vācelītē visu šito piķi un zelta klučus, tad šos + citus video atradīsi šitenteniez.

LIKE AND SUBSCRIBE AND BUY ME A CAMARO AND TICKETS TO MARS

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Advertisements
BUFETE

Gāzes un nogāzes. Abas vajag.

Rotaļlaukums

Tas, kas kaut kur paslēpies.

Fredija Krūgera blogs

Cilvēkus var iedalīt divās kategorijās-tie, kuriem ir veselais saprāts un tie, kuri veido bezjēdzīgus blogus. Es ietilpstu otrajā kategorijā. Šis bezjēdzīgo vārdu kopums, jeb blogs ir subjektīvs un netiek galvots, ka tajā ir iespējams atrast jebkādas loģikas paliekas. Rakstu par lietām, kuras interesē, pat, ja tās līdz galam neizprotu.

kLab-rotrija

par un ap muzikālo pasauli un ne tikai.

loderiem.lv

loderēt ir forši!

Life

just another story

Live, Nerd, Repeat

Making life better through the perfect application of humor and nerdery

%d bloggers like this: