Un kad TU izlēmi, ka gribi būt heteroseksuāls?

Vai atceries mirkli, kad apzināti pieņēmi lēmumu «Jā, es būšu heteroseksuāls»? Būsim reāli, tu to neizvēlējies. Tu vienkārši biji tas, kas esi. Tas pats ir ar gejiem, lesbietēm un biseksuāļiem. Nav tā, ka šie cilvēki noteiktā vecumā uzraksta iesniegumu, lai saņemtu piekļuvi cita veida seksuālajai orientācijai. Tas ir tāpat, kā tev vai nu ir vasaras raibumi, vai nav.

Ik reiz, dzirdot kādu sakām, ka viņam ir «veca dvēsele» man gribas noglāstīt viņu galvu un čukstēt «nu, paskat, kāda tu unikāla sniegpārsliņa». Pēdējā laikā atzīt «Esmu gejs» ir tas pats, kas pirms pāris gadiem teikt «Bez glutēna, lūdzu», un kluba tualetē uzņemtie selfiji kļuvuši vērtīgāki par būšanu laimīgi izspūrušam draugu lokā.

Pasaule ir dīvaina vieta, bet kuram tad ir tiesības nolemt, kas ir pasistāk – pirms katras ēdienreizes sterilizēt dakšiņas verdošā ūdenī, vai diviem vīriešiem mīlēt vienam otru?

Esmu apmulsusi, kad sabiedrībā redzu divas meitenes sadevušās rokās. Tas rada tik daudz neksaidrību un jautājumu – vai kāda no viņām ir vājredzīga? Varbūt viena no viņām nodeva asinis un tagad jūtās vārga? Un, pats svarīgākais – precīzi cik vibratoru ir viņu seksa rotaļlietu kolekcijā?

Tajā pašā laikā, kad divas jumpravas mutējās pie bāra letes, man nav neviena jautājuma. Aptuveni 70% gadījumu tās ir divas jaunkundzes, kuras vēlas piesaistīt jaunekļu uzmanību ar savu slikto meiteņu attieksmi un visiem manāmo reibumu. Vai esmu kādreiz redzējusi svešus puišus skūpstāmies bārā? Nē. Ož pēc diskriminācijas. Divas daiļavas var laizīties publiskā vietā un visiem tas šķiet piemīlīgi, jo, būsim atklāti – porno filmas ir vienīgā mūsdienu propoganda. Lesbiskas attiecības izpauž vairāk maiguma un rotaļības, savukārt internetā ir masīvi daudz sliktu porno saitu, kuros divi vīrieši nezvērīgi ārda melnu dīvānu, pneimatiska āmura kustību amplitūdā.

Katrā kompānijā ir viens tas saldais pārītis, kas ierodoties ballītē apsēžas istabas centrā un konstanti pieskartas viens otram, skūpstās un mīlinās. Godīgi sakot, man vienalga kāda dzimuma pārstāvji, tracina pats fakts, ka šī mīlestība ir jāuzspiež arī tiem, kas atvilkušies, lai iedzertu aliņu un piesmēķētu virtuvi. Es jūtos neērti skatoties uz svešu cilvēku mīlestības izpausmēm, jo tam vajadzētu būt kam personiskam, tikai šiem diviem cilvēkiem vajadzētu izjust šo intīmo mirkli, nevis vēl padsmit ļaudīm, kuri spiesti būt liecinieki tam, kā divi apdzērušies mūlāpi viens otram apgramsta ģenitālijas. Tas ir līdzīgi, kā dažiem ar praidu, tikai šajā gadījumā heteroseksuāls pāris ir tas, kurš izsauc vēlmi aplieties ar svēto ūdeni un citēt bībeli.

«Man jau netraucē tas, ko tie pediņi dara mājās, zem segas» ir viens no homofobiskajiem uzskatiem, kas brīvi cirkulē sabiedrībā. Apsveicam, tev neinteresē, tomēr, vārds «pediņš» liecina, ka sirsniņa tuč-tuč sāp.

Jā, cilvēkam vajadzētu būt vienalga par to, cik liels ir kāda cita skapis vai daikts. Bet kā tad ir? Sabiedrībai netraucē tas, ka vidzemes tumšākajā nostūrī, kāda māsa un brālis ir uzsituši jau divus sīkos. Jo tas ir normāli – galvenais, ka vīrietis un sieviete, galvenais preambula un ģimeniskās vērtības. Bet divi vīrieši, kuri varētu būt kopā, nedod Dievs, apstiprināt attiecības ar parakstu uz dokumentiem – tas gan šķiet pretdabiski. Kāds būs piemērs bērniem? Pasargdievs?! Normāla ģimene ir lielākā vērtība, tas nekas, ka tētis sit mammu, kamēr abi nodzer bērnu naudu. Mūsu mazajā valstiņā ir tik daudz baisu un sliktu piemēru heteroseksuāļu ģimenēs, ka es neredzu, kāpēc gan homoseksuāļu pāriem liegt iespējas.

Šajā brīdī būs ļaužu pulks, kas kliegs: «Bet tie zilīši taču samaitā un izmanto mūsu puikas!» un «Ļaut homoseksuāļiem adoptēt ir kā uzdāvināt bērnu izvarotājam». Nē, tie ir pedofīli un aizdomīgi porno saiti, kas sabojā puikas – gejiem ir dziļi nospļauties par jūsu 12 gadīgo puišeli. Homoseksuāļi, tā pat kā heteroskesuāļi (un biseksuāļi) veido savas attiecības ar vienaudžiem, it sevišķi, kad runa ir par pubertāti un vēlāko posmu. Protams, gadās, kad 19 gadīgs jauneklis nolems labāk būt kopā ar 28 gadīgu vīrieti, nevis vienaudzi, kurš neatbilst viņa vīzijām par attiecībām, bet tas ne ar ko neatšķiras no 17 gadniecēm, kas ir kopā ar 50 gadīgu vīrieti. Man šķiet, ka tas ir viens no absurdākajiem pieņēmumiem, ka homoseksuāli cilvēki pievēršas bērnu izmantošanai. Tik pat absurdi, kā pateikt, ka visas mātes, kas baro zīdaini ar krūti, to dara tikai lai izjustu orgasmu.

Mani no sirds priecē visas tās dāmas, kuras apprec sevi, grāmatu plauktu vai keramikas kaķa figūriņas. Jo tas ir veselīgi. Tas ir labi. Piedevām, bonusa punkti par to, ka viņas nevairojas tālāk. Bet kādēļ gan man, vai kādai trīs bērnu mammai, būtu tiesības spriest par dāmas laimi? Vai tas, ka kaut kāda sieviete apprecēja sevi, tagad manai meitai liks atmest ar roku brūtgānu meklēšanai, mudinās nodarboties ar netiklo masturbāciju vai sākt krāt keramikas figūriņas? Kurš nolemj, ka viens drīkst mīlēt, bet citam ir «jāpatur savas novirzes» pie sevis? Visiem pienākas laime un mīlestība, izņemot TOS dažus, tiem pienākās tupēšana kaktā uz zirņiem. Lūk, tādēļ aseksuāļi izgriež pogas mums visiem – nerīko praidus un dzīvo mierā.

Seksualitāte nav lieta, kuru mēs izvēlamies dzīves laikā. Ir grūti izprast šo, ja esi piedzimis ar standarta orientāciju, jo šķiet, ka mēs visi sākam no vienas «normālās» starta pozīcijas. Tomēr, jo vairāk un detalizētāk izprotam seksualitāti, jo mazāk rodas šīs šaubas un dīvainie pieņēmumi. Sabiedrībai vajadzētu sākt raizēties par heteroseksuāļiem un viņu vājo izpratni par to, kas tie ir. Sieviete, savos zelta četrdesmit, uz dzemdību galda pajautā: «Vai nabiņa ilgi dzīs pēc tam, kad caur turieni būs izlīdis bērniņš?», tāpat kā kungi, kuri uzskata, ka sperma sastāv no siekalām. Nopietni. Un šādi cilvēki rāda ar pirkstiem un saka, kas ir slikts, kas labs, un kuros caurumos ir brīv’ un kuros ne.

Absolūti smieklīgi ir uzskatīt, ka ejot Igaunijas pēdās, un, ieviešot likumu par partnerattiecību reģistrēšanu, pēkšņi visi bariem nestos uz dzimtsarakstu nodaļām un geji rindām stāvētu savos gliteru uzvalkos.

Ja nu kāds nav ievērojis – neviens īsti negrib precēties, bet tai pašā laikā, liedz tiem, kas reāli grib parakstīt sakrālos papīrus nevis baltas kleitas un vecāku spiediena, bet gan nodokļu, likuma un tiesību dēļ.

Bailes no nesaprotamā ir dabiskas, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka pastāv mediķu un zinātnieku pētījumi un politiski korekti viedokļi, ne tikai tas ko teica vecāki. Cilvēce nekad nebūtu tikusi līdz kosmosa izpētei, ja cilvēki turpinātu spītīgi uzskatīt, ka zeme ir plakana un visiem, kuri tam nepiekrīt, jānocērt galva.